| |
[15. Jun 2009|21:05] |
| [ | Garastāvoklis: |
| |  apathetic | ] |
| [ | Mūzika |
| | I hate it! La la la | ] |
Neciešu mobiļņikus... Vnk nepatīk... Vislaik pīkst un pretīgi zvana un tas beidzas ar to, ka ir ar kādu jārunā. Nu tizlība original. Fīlings tāds, ka tas klucis man ir tāpēc, ka citi tā grib. Fui, metu to kaku ārā pa logu. |
|
|
| |
[8. Jun 2009|20:38] |
| [ | Garastāvoklis: |
| |  angry | ] |
Kādi gan vīrieši ir vārguļi... Vnk nīkuļu un idiotu bars. Konkrēts bikšaiņu pārstāvis lūgtim lūdzas, lai ar viņu pārtrauc saskarsmi, precizēsim skype sarakstes (wtf?). Šis eksemplārs (turpmāk tekstā pajoliņš) lūdz, lai viņu nobloķē. WTF? Jā, tiešām wtf... Pajoliņš ir par slābanu, lai pats nobloķētu, viņam vajag sakāvi, viņš grib būt upuris un grib, lai viņu žēlo. Šizofrēnija, hiiri teiks... Un hiiri pareizi teiks... Bet lai vai kādu diagnozi mēs pajoliņam piesietu, visi vīrieši ir cūkas, krāna mērcētāji un vnk nejēgas. Un es to kā Neticīgais Toms skandināšu, kamēr neuzradīsies kāds, kas spēs pierādīt, ka vīrietis arī ir cilvēks. Kaspars man teica- bet klau, a viņš pats arī gribēs, lai pierāda, ka ir arī kāda sieviete normāla! Un es teicu- man ar to nav problēmu :)
P.S. Ibio, wtf, nu kā var tik pretīgas radības pa zemes virsu staigāt? |
|
|
| |
[4. Maijs 2009|19:59] |
Stāsts iz sabiedriskā transporta dzīves
Vakars. Autobuss pārpildīts. Stāv jauna māmiņa (uz gadiem 20) ar mazo dēlēnu ~3 gadi. Mazajam roķelē iežmiegta mazmazītiņa kaučuka bumbiņa. Abi kaut ko mīļi klusiņām dudina, kad pēkšņi... mazā bumbiņa izkrīt no rokciņas un aizripo nebūtībā. Mazajam apdomas brīdis- nulle, sprāgst ārā milzīgas krokodīla asaras (vislielākās asaras, kādas es vispār savā dzīvē esmu redzējusi. Manas divas meitas kopā nevar tādas asaras uzģenerēt) un raud tā, ka liekas- kuru katru brīdi autobusam stiklus izdrebinās. Mamma kušina mazo, sak, būs jau labi- būs tev cita bumbiņa, šo jau vairs neatgūt. Asaras nerimstas un izskatās, ka apkārt visiem pofig. Es domāju- bļin, tik vien kā maza bumbiņa un konflikts atrisināts. Tad nu es uzņēmos vadību un skaļi pa visu autobusu nokomandēju- VISI MEKLĒ BUMBIŅU! Klusums. Cits avīzē ierokas vēl dziļāk, cits pa logu pēkšņi ko saistošu pamana. No reaction, letiņu lopi, suņu bars. Ok, es nodomāju- man nav grūti. Otrais zvans 2x skaļāk un noteiktāk- FIKSI VISI MEKLĒ BUMBIŅU! Aš buss pa mēmajiem nometa :D Un ko jūs domājat? Šie sāka savas kuslās pakaļas tirināt un kā vasarā burkānu vagu ravēdami, meklēja bumbiņu! :) Opā! Bumbiņa atradās. Mazais momentā nomierinājās, bet lielas asaras bira vēl pāris pieturas.
Morāle- letiņš letiņam nav draugs |
|
|
| Beginner original |
[19. Apr 2009|11:38] |
Here I am!
Sviests man negaršo, ciba man ar kaut ko mazu un pēkšķošu asociējas, bet nu anyway es šeit esmu, thanks to the best hiiri of Kopenhāgenas ārēm.
Kāpēc esmu citreiz? Tāpēc, lai lieki laiku netērētu! Lai, ko man prasītu, atbildi jau zināsi ;)
Ko es te darīšu? Ha! Piekāp vēlāk, parādīšu, vietējais klauns būšu. Tā lūk!
Čiu! |
|
|