July 7th, 2008

• Dejot ir laime?
• 7/7/08 10:19 pm
• vēl vienu ķermeni man neviens laikam nespēs uz pilngadības sasniegšanu uzdāvināt.
  vēl vienas rokas, kad par daudz jānes.
  vēl vienas kājas, kad jāiet uz Dzirnām.
  vēl vienas ausis, lai visu uzklaisītu.
  vēl vienu galvu, lai vēl sakarīgi domātu.
  un vēl to pēdējo, kad morālais ir izsmelts- kādu, kas vienkārši būtu es.
  
  tik, lai viņa pasaka, ka esmu par daudz sadomājusies. ka nemaz dejot nemāku. ka esmu vēl tikai bērns.
  nu un tad, ka nemāku mīksti nokrist- es ar esmu cilvēks!
  
  Dziesmu un Deju svētki- mūsu lielais lepnums. vai tad tas nav unikāli skatīties, ka tik daudzi latvieši var dziedāt to pašu tautasdziesmu un dejot to pašu tautasdeju.
  
  Dziedošo trasportlīdzekli, kas kursē ik pēc 3minūtēm, bet tajā nav vietas, jo visi nesas baudīt to "pašdarbības fenomenu", kas tagad notiek, varēšu tik paturēt sirsniņā.
  
  Adi Adi ADi emus. mhm tā mūzika kko mainīja. tas līdz pēdējai pakāpei atņēma visu. visu spēku. pēc tam tik kā maziņa atslodzīte "Apstājies" deva spēku. Laikam jau tā ir, ka mums ir kāds noslēpums, kuru nododam no paaudzes uz paaudzi. to nevaram atklāt, to nesam līdzi. pašas to atklājam tieši pirms nāves nākamajai paaudzei. Baltais audums ir piespīlēts un balts ir visas krāsas kopā. šodien visas kopā klupām, kritām, cīnījām, nesām, metām, sūtījām, devām un raudājām. tieši visas kopā. tas nogurdina, bet dod spēku.
  
  
  kustēties gan vairs nespēju, pat negribās. priekš kam tas eksāmens. vai tad dejot nav laime? dejojam, lai priecātos. vai tas nav debīli, kādu vērtēt? tas ir tā pat kā vērtēt, cik ļoti priecīgs tu esi. cik ļoti laimīgs tu esi. debīli? JĀ!
  
  es dejošu un dzīvošu ar prieku..nesacentīšos..nebojāšu savu veselību, lai tas marshmeloo iet...!
  
• Current Music: seši mazi bundzenieki
• 1 commentLeave a comment