Hmmm.. es vairs neizjuutu sevi vairs nekādi parmetumu. par kau kaa nepaziņošanu, nepazvanišanu. vienaldzību.
nu ir citi, kas manā vietā to dara ar lielāko patiku.
Vienīgais par ko es izjūtu nožēliņu ir par manu. nu jau daudzas dienas ilgi nesaklāto migu.
Ceļos. un veļos to labot. Peacee.!

Atklātības mirkļi sucks..nerulē/nav kruti/ no tiem ir jāmūk, kā no piedirstām biksēm.
BEt tie ir tik pat nepieciešami kā medus bitēm.

Vai nu esmu palicis slinkās cilvēks un mani mērrķi apmiglojās.
VAi nu vnk ši iestāde, kur es atgriežos 5 dienas nedēlā ir palikusi nežēligāka pret saviem berniem.
Sirdij tuvāks, otrais variants. Bet zinu.. kāds cits tam nepiekritīs.
Jo reāli jau atkal es padevos. jo mana balss man teica. Nu naaaaafig. tev septiņi iraaaaa. tas nav obligāāāāti. nāāākošgad  tu visu vaaaarēsi darīīīīt labāk. . un es tikai novelku kārtējo.. Jāaaaaaaaaaaaaaaaaa...


P.S. krieviss aaaakcents. [ viņa feeiiiiniii atstumtaaaa] vēl joprojām atceros tajā vakarā vederkramjus laužošo bezsakaru. tur noteikti ir daudz interesantā nekā šeit. :D