Pasaule un laiks pieder pašai pasaulei
[manis pašas memuāri]
Septembris 25., 2007 
07:23 pm - Kā aktieris , kurš lomu nav dabūjis visu savu mūžu.
Kāds paskatās pulkstenī
Paskatās visapkārt..uz lietām, kas ir blakus..un kā tās pašreiz noliktas.
Un ieklausās vārdos..tie skan, skan tie kas ir jau izskanējuši..
Vakar pateiktie vēl tīri labi pazīstami.
----------------------------------
Erase - Rewind
----------------------------------
Un tagad es nezinu..Esmu dusmīga..iekšēji nē..Bet no skata dusmīga..
Un šodien vēl riebīga..
Vēlos saņemt vēstulīti..Bet nesaņemu.
Nafig?
Vēlos vienkārši būt labāka , nekā esmu..labāk izskatīties nekā izskatos, labāk izteikties nekā izsakos, un mīļak pasmaidīt, nekā jau smaidu.
Es gribu būt savādāka nekā esmu, es neesmu sevi tiktāl pieņēmusi, kaut gan piedzimu..jau vienā laikā ar miesu un dvēseli. Bet tie neatrodas vienā vietā. Ne šobrīd!

Es mekllēju! Laikam jau meklēju vēl pati sevi!

Ak. Cik Naivi!

.

10:40 pm - NOŽĒLA.
šodien taisīju sev iņ jaņ vakaru. Vīraks. Svece. Grāmata ar labām domām. Paklājiņš. UN es. MAn tīkami viegli nomierinoša mūzika.
Gribējās , lai nesāp, bet kad sāku, taisni otrādāk, man patika sāpes, kas man bruka virsū.
Vesela stunda aizgāja elpojot..un tverot gaišas domas.
DZinu prom nožēlu...
ļoti centos.
UZ brīdi laikam
IZDEVĀS.

YEAH!!


This page was loaded Jan 9. 2025, 4:30 am GMT.