Mans

identitāte

Mon, 04 May 2026 20:09:54 GMT

"Backpack is part your identity. You often look like you are either going to or coming from the field."

Bez mugursomas es jūtos kaila, negatava un kaut ko aizmrsusi. Tur ir viss, ko reiz varētu vajadzēt un arī tas, ko vairs nevajag. Es nevaru būt bez savas mugursomas. Rītdien došos pirkt jaunu, iepriekšējai ir saplīsis rāvējslēdzējs un parādījušies visādi caurumi. Ir neliels satraukums, jo viņas, manas mugursomas, tik tiešām ir daļa no tā, kas es esmu.

Grāmatplaukti I

Wed, 22 Apr 2026 07:40:34 GMT

Es, protams, nopirku vēl grāmatas - Julian Barnes "Departure(s)", Ian McEvan "Amsterdam" un Rumer Jon, Godden Jon "Two under the Indian Sun". Departures jau iesāku lasīt, ir interesanti, jo es noteikti negaidīju šādu grāmatas rakstīšanas stilu. Sajūta ir gandrīz kā klausoties (grāmatu lasu, bet sajūta ir it kā šī būtu saruna) ļoti garu ievadu, kaut kam kas tūliņ sāksies un garā ievada nepieciešamība būs izskaidrota. Tāda, kā skatīšanās cita cilvēka dienasgrāmatā, bet kā jau mēs visi zinām, arī dienasgrāmatas tiek rakstītas, lai kāds tās lasītu. Un arī dienasgrāmatās mēs paši sevi rediģējam, jo, nu jā.

Un es laikam sapratu, kur mana interese par nāvi. Jo tētis. Zaudēt tēti, vai drīzāk uzzināt, ka tētis ir miris divas dienas pēc tam, kad tev ir piedzimis bērns un patiesībā tētis ir miris jau divas nedēļas, bet tas ir slēpts, jo rit pēdējās grūtniecības nedēļas. Daudz ko var noslēpt, ja dzīvo divās dažādās valstīs. Mēģināt visu saprast un arī vēl atļaut sev sērot tādā brīdī laikam nav iespējams. Atceros vien vienu epizodi, kur sēdēju uz virtuves grīdas un klusi raudāju, visu pārējo laiku es biju stipra un visu varēju. Tagad trīs gadus vēlāk es laikam esmu atradusi laiku un veidu kā sērot un mēģināt pieņemt nāvi un neārstējamas slimības caur grāmatu lapām.

“Incurable yet manageable’, that sounds like … life, doesn’t it? (J.Barnes)

Grāmatplaukti

Thu, 26 Mar 2026 09:41:15 GMT

Šodien pamanīju niansi, ja grāmatas aprakstā parādās mīlestība, salauzta sirds vai kas tuvu tam, uzreiz lieku grāmatu atpakaļ virtuālajā plauktā. Jo, jo, jo es nezinu, mīlestība šķiet kaut kur garlaicīga, banāla un laikam jau pieredzēta. Bet- nāve, novecošana, asistētā pašnāvība - jā, dodiet man vēl dažas.

Tāpat vakardien nodžadžoju (sorry par anglicismu) dažus savus goodreads "draugus". Es droši vien nevarētu izlasīt dažpadsmit grāmatas 2.5 mēnešu laikā, par to visu cieņu, bet, ja tās visas ir par "elīza negrasījās iemīlēties, bet izskatīgais finansists..." Damn, laikam jau cieņa arī par to, es laikam sajuktu prātā, ja tas būtu viss, kas bibliotēkā atrodams.

Atskaites punkti

Tue, 24 Mar 2026 13:02:07 GMT

Esmu drusku ieaugusi vecākošanā un ir grūti izkāpt no tā ārā. Pa dienu darbs, pēcpusdienā un nedēļas nogalē puika un tā atkal no jauna. Laiks sev kaut kur drusku izpaliek un es ļoti jūtu, kā man to vajag. Tāpat kā vajag kaut kādus atskaites punktus par to, ko esmu darījusi.
Sestdien bijām uz dabas muzeju tepat pilsētā un jaunu kafejnīcu. Muzejs, kā jau vienmēr 10/10, kafejnīca nu tā, ja tikai kafija tad 10/10, ja brančs tad 6/10. Ar tādu domu arī izgājām ārā, ja atgriezīsimies, tad uz kafiju.
Svētdien - putni, pusdienas mājās un atļaušana sev drusku atpūsties un sakopot domas par savām vajadzībām. Ābolu pankūkas ar dejošanu virtuvē pie popdziesmām no 2000jiem.

trokšņi tumsā

Mon, 05 Jan 2026 22:06:06 GMT

Tā jau vakari ir jauki. Sēžu pustumsā savā istabā un skrollēju ekrānu. Bet tie nazgulu/gremlinu trokšņi, ko puika taisa kad guļ, nu bāc, šitā ar sirdi var aiziet vai arī tiešām noticēt, ka toddleri ir apsēdis pats nelabais. Reizēm eju arī paskatīties, ka guļ, nevis kož nost galvu tai žirafei, ko gulēt ejot apskāva.

mūsu Ziemassvētki

Wed, 24 Dec 2025 21:02:24 GMT

Ziemassvētku vakariņas paēstas, pasta paka no mammas izsaiņota, abi vīrieši jau guļ. Viens, jo maziņš, otrs, jo slims. Slimais par spīti visam izcepa pīli apelsīnu mērcē, vienkārši woow. Mīlu un dievinu viņa ēst gatavošanas idejas. Šogad pirmo reizi ļoti daudzu gadu laikā sajutu Ziemassvētku prieku. Var jau būt, ka tas dēļ puikas, kurš aug lielāks un gaida un grib svinēt un piedalīties svētku radīšanā. Vai vienkārši tādēļ, ka pa ilgiem laikiem mums ir brīvdienas mājās. Esam paši, nekur nebraucam un neviens cits nav atbraucis. Ir mūsu lampiņas, mūsu galds un sarunas, mūsu miers.

veselība šmeselība

Sat, 13 Dec 2025 15:01:02 GMT

Puika dārziņā dabūja koksaki vīrusu (sākumā drudzis, pēc tam pumpas uz rokām, pēdām un mutē), pārdzīvoja diezgan veiksmīgi pēc nedēļas jau bija atpakaļ skolā. Un tad saslimu es, visi saka ka pieaugušie pārslimojot vieglāk. Skuju tev! Drudzis bija šausmīgs, tagad jau piecas dienas mutē tādas čūlas, ka viss, ko varu ieēst ir jogurts un aukstas biezzupa. Lai kompensētu to, ka nekā nav uz plaukstām un pēdām, dabūju urīnceļu infekciju. Tagad dzeru antibiotikas, kas jau ir sačakarējušas to nabaga gremošanu, kas man te vispār eksistē. Pilnīgs piii.

notikumi

Fri, 07 Nov 2025 06:15:02 GMT

Pirmais degunā iebāztais zemesrieksts ir piedzīvots, par laimi pietika tikai izšņaukt degunu. Uz jautājumu,kā zemesrieksts nokļuva degunā tiek atbildēts ar - nezinu.

fenomenālas idejas

Wed, 29 Oct 2025 09:42:13 GMT

Darbā būs āra aviārijs putniem, tāds kā zoodārzos - liels būris, kas sadalīts mazākos nodalījumos, katrā nodalījumā savi putni. Firma, kas uzstādīja aviāriju, jumtu aviārijam neliek, tas jāmeklē un jāuzliek pašiem. Priekšniece nopirka plastikāta loksnes un aizgāja pie mūsu pašu tehniskajiem darbiniekiem, kuri dara visus šos fiziskos un tehniskos darbus. Vīri apskatīja aviāriju, jumtu, noklausījās, kas jādara apspriedās savā starpā un... paziņoja, ka viņiem vajagot mazu bērnu, kurš varētu rāpot pa aviārija režģi un palīdzēt nostiprināt jumtu būra vidus daļā ar zip ties (nezinu, kā tie štrunti ir latviski).
Priekšniece par laimi atbildēja, ka viņai mazu bērnu neesot, lai domājot citu risinājumu. Šodien jumts ir uzlikts, ar citu risinājumu.

bērnības atmiņas

Tue, 21 Oct 2025 06:53:05 GMT

Vakardien ar puiku skatījāmies putnu grāmatas nodaļu par pūcēm un es atdarināju, kā katra pūce ūjina. Kad nonācām pie urālpūces, sirds mazleit iesmeldzās, jo tā bija pūce, kuru ar tēti mežā manā bērnībā bieži piesaucām. Liela pelēka pūce sēž priedes zarā meža malā, apkārt ir ziemas krēsla, sniegs un aukstums. Tagad tikai apziņa kā tā vairs nebūs nekad.

Thu, 02 Oct 2025 07:18:01 GMT

Jane Goodall. Gribētos ierakstīt kaut ko gudru un nozīmīgu par viņas ietekmi uz pasauli vai manu dzīvi, bet ir vienkāŗši ļoti žēl.

problēmas

Wed, 01 Oct 2025 09:34:17 GMT

Pa jokam, protams, bet kur ir palikušas visas jautrās apenes sievietēm? Apstaigāju veikalus un viss ko atrodu ir bālas krāsas, mežģīnes un dīvainais bezvīļu audums. Kur ir apenes ar ananasiem vai ķenguriem? Kāpēc tā ir tikai vīriešu lieta? Es arī gribu atvērt atvilktni no rīta un nolemt, ka šodien apanes ar ananasiem ir tieši tas, kas vajadzīgs labai dienai!

Gads pagājis

Mon, 01 Sep 2025 13:08:09 GMT

Pirmais septembris šogad ir atnācis ar mieru. Atceros pagājušā gada stresu un neziņu par to kā un vai spēsim puiku palaist dārziņā un jūtu sevī atvieglojumu. Mēs to izdarījām, ir, protams, arī kādi grūtāki rīti un dumpīgāki vakari, bet kopumā viss ir labi. Audzinātājas komplimentē viņa čehu valodu, ēstgribu un mierīgo dvēseli.

sociālās prasmes un saites

Tue, 12 Aug 2025 07:44:06 GMT

vajadzētu vitamīnus proteīnus šķiedrvielas mazāk cukura ogļhidrātu vairāk kustību un prieka dzīvot tuvāk kaut gribas tālāk sarunāties un piedalīties dzīvē vai es jau minēju smaidīt un satikt draugus un mīlēt savus tuvākos samīļot cieši no rīta jo nekad jau neko nevar zināt

mūzika, ko vajag

Fri, 18 Jul 2025 12:31:31 GMT

Ansis, man šodien šo vajadzēja, ļoti ļoti vajadzēja.

svīre

Thu, 17 Jul 2025 10:25:38 GMT

Pacēlu no ielas svīri un nodevu glābšanas stacijai. Lielākā problēma ar glābšanas stacijā nonākušajām svīrēm ir svars. Tās apēd tik daudz, ka ir par smagu, lai lidotu.

krājumi

Tue, 15 Jul 2025 07:23:43 GMT

Šovasar ir ziemas krājumu vasara - ir iepildīta viena burciņa melleņu ievārījuma, četras burciņas jāņogu želejas. Tagad jāgaida, kad nogatavosies plūmes un āboli. Vēl varētu aiziet līdz mežam un pameklēt avenes.

ģimenes lietas

Thu, 10 Jul 2025 08:17:21 GMT

Paaudzes nāk un iet, un ja cilvēki neko nedara ar savām emocijām un traumām, tās pārceļo uz nākamo paaudzi un turpinās. Vienmēr esmu dzirdējusi stāstus no tēta, kā viņa māsa bija tā labā un viņš nevienam nebija vajadzīgs, ja vien nebija kāds darbs, kas fiksi jāizdara. Tāds aizvainojums par visiem un visu, ko uzaugot bieži dzirdēju. Tur, protams, bija pamats (alkohols, gandrīz šķiršanās, tēta dzīvošana pie vecvecākiem u.c.), bet es tagad redzu, kā šīs traumas nepārtraukta atgremošana pieaugušā vecumā bija veids, kā citiem likt just žēlumu pret personu. Es, protams, tagad tikai spriedelēju, bet izskatās, ka šis uzskats - kā viens bērns ir mīļāks par otru un aizvainojums šajā sakarā ir pārceļojis uz nākamo paaudzi. Mans tētis nebija viegla rakstura cilvēks un mans brālis no tā, protams, cieta vairāk nekā es. Es uzaugu lēnām analizējot, kuras īpašības un paradumus es noteikti negribu nest līdzi. Tas nav viegls process, ar kāpumiem un kritumiem, bet to var izdarīt.

Mans brālis ir nolēmis nevis saprast un mainīties, bet vienkārši vainot tēti un tagad mani pie visa, kas ir noticis viņa dzīvē. Izlikt visu savu aizvainojumu, rūgtumu uz mani. Skatos uz viņu un redzu visus tos pašus tekstus, žestus un mīmiku, ko redzēju tētī un nolēmu nepaturēt.

Nav mans uzdevums tur neko mainīt. Ir skumji par mammu, kurai jau atkal ir jādzīvo cauri psiholoģiski nestabila cilvēka iegribām. Tur ir palicis pavisam maz no dzīvesprieka un nepārtrauktais negatīvisms nepalīdz ieraudzīt to skaisto, kas vēl joprojām ir apkārt.

Šī laikam ir pēdējā reize, kad aizbraucām uz turieni uz divām nedēļām. Egoistiski gan jau, bet man šobrīd svarīgāk ir kā jūtas mans bērns un vīrs un arī es pati. Divas nedēļas skriet apkārt organizējot, darot, vedot, tīrot un beigās dabūt uzbraucienus par to, ka esmu izlutināta, neko nesaprotu no dzīves, pie zupas lieku sīpolus utml marasmus, paldies, manai ģimenei to nevajag.

Kaut kur jūtos tuva tēta māsai šobrīd, gan jau arī viņa nav tik slikts cilvēks, kā man tika stāstīts.

retoriski

Wed, 16 Apr 2025 19:11:09 GMT

Izmežģīju īkšķi, velkot nost zeķi. Nu kur vēl tālāk?

Mon, 24 Mar 2025 20:42:57 GMT

Tā, arī nēs esam nonākuši līdz proteīna maišelim virtuves galda stūrī. Garšo ok, iedod drusku sātu un aizdzen vēlmi pēc našķīša.

Protests

Wed, 05 Mar 2025 08:18:47 GMT

Dzīvoju pilsētas nomalē. Pilsētā, kura aug un izplešas. Aiz balkona kādreiz bija pļava ar paipalām un laukirbēm, tad kukurūzas lauks un tagad tas ir sadalīts mazos kavdrātiņos starp kuriem tiek būvētas ielas. Aiz loga katru dienu klab, grab, rok, zāģē, pūš lapas, pļauj zāli, brauc mašīnas. Ir tik daudz trokšņa, ka reizēm nemaz nevar dzirdēt tos putnus, kuri te vēl ir palikuši. Tas lika aizdomāties par Kluso pavasari. Vai cilvēki pamanīs, ka putnu dziesmas ir pazudušas, ja tās jau tagad ir pazudušas tajā nemitīgajā troksnī. Jo kā gan var pamanīt kaut kā pazušanu, ja pat klātbūtne kļūst nemanāma.
Viss tiek tīrīts un uzturēts sakopts, mazi kvadrātiņi, kas visi izskatās vienādi. Zāle, kas tiek pļauta reizi divās nedēļās. Košumkrūmi, kas tiek turēti noteiktos "rāmjos" un formās.
Es klusām protestēju "nekopjot" savu balkonu. Man ir balkona kastes, kurās aug nezāles, es tās laistu karstās vasaras dienās, tāpat kā citi lej savas pelargonijas. Stūros ir zirnekļu tīkli un uz ārējās palodzes sakrauta zaru, čiekuru, zīļu un kastaņu kaudzīte (puikas dārgumi). Tāpat es klusībā ceru, ka kāda no tām mājas čurkstēm izvēlēsies manu logu rāmi ligzdas taisīšanai un es viņu nedzīšu prom, kā dara kaimiņi, bet atļaušu palikt un nodirst logu. Kluss protests pret "sakoptību".

Pirmdiena

Mon, 24 Feb 2025 08:56:57 GMT

Pirmdiena un trauksme sit augstu vilni, grūti nosēdēt pie datora, lai gan darbs, ko daru, ir interesants un baigais deadlains arī neko nespiež, bet nevaru. Ārā skaists laiks, izgāju savā 20min mentālās veselības pastaigā un dzirdēju gan pirmos cīruļus, gan mājas strazdus tepat universitātes teritorijā. Rīt laikam jāmēģina uz darbu nākt ar līkumu no otras puses, lai ir garāka pastaiga. Dzīvošanai mazāk nekā piecu minūšu gājiena attālumā no darba ir gan savi plusi, gan mīnusi. Un šobrīd man šķiet, ka man vajag mazliet vairāk laika lai mentāli sagatavotos darbam nekā prasa ielas šķērsošana.
Vīrs atsāka iet uz sporta zāli un pagaidām ir priecīgs par šo lēmumu, man kaut kā nevelk, varbūt kaut kad vēlāk.

par lietām, kas vairo prieku

Thu, 20 Feb 2025 10:16:23 GMT

Šodien jūtos nenormāli lepna par sevi, jo 8:30 ar palīdzi aiztesām uz mežu nomainīt bojātos putnu būrus (3 būri mugursomā, 1 būris rokā + trepes lai pie tiem būriem tiktu). Bojātos būrus atpakaļ somā, trepes neaizmirst mežā un pa stundu mēs visu bijām izdarījušas! 3.5km stiepjot to somu un lēkšojot pa mežu un pabeigt visu stundas laikā man šķiet nenormāli forši! Attesām atpakaļ un 10:00 jau biju zoomā par putnu balsu ierakstiem, 10:30 zooms beidzās un tagad esmu atpakaļ pie saviem zīlīšu cāļu video.
Tā viena stunda fiziska darba mežā bija tieši tas, kas vajadzīgs, lai sajustos produktīva un lietderīga.

zāļu diena

Mon, 17 Feb 2025 12:29:42 GMT

Kopš mums ir bērns ir palielinājies pretklepus, pretgripas, pretsāpju utt līdzekļu lietošanas apjoms. Jo savārgušam sēdēt pie datora un strādāt no mājām ir pilnīgi ok, bet savārgušam izdzīvot ar todleri ir pilnīgs kosmoss. Pie mazākajām aizdomām, izdzeru coldrex vai ibīti un dzīve turpinās.

Pirkumi

Wed, 29 Jan 2025 07:40:05 GMT

Jauns gads ir atnācis ar vēlmi kaut ko nopirkt (sasodītais konsūmerisms, ja). Nopirku sev divus jaunus t-kreklus, pilnīgi bez nekādas apdrukas un lētākos, kas bija H&M. Nebiju pirkusi jaunas drēbes kādus divus gadus, ja kaut ko baigi savajadzējās pašiverēju humpalas. Šogad kaut kā skatoties uz humpalām un cenām šķita, ka nav vērts. Pirkt ķipa lietotu H&M un līdzīgos brendus par tādu pat cenu, kā nopirkt jaunu šķiet absurdi. Gribas vēl t-kreklu ar pūci, kuru var nopirkt, lai atbalstītu mājas apoga aizsardzību, bet to laikam pēc nākamās algas dienas.

Pasūtīju puķu un ķirbju sēklas no Vācijas, mammai gribējās kaut ko citādāku nekā ciema veikalā un uz kaut kādām lielākām pilsētām viņa netiek.

Un šodien amazonē nopirku trīs grāmatas. Homegoing - romāns par divām ganiešu pusmāsām ar pilnīgi pretējiem likteņiem. Romāns ir saņēmis dažādas literatūras balvas, tad nu redzēs kā būs. Wildwood: a journey through trees - stāsti par kokiem un cilvēkiem, varētu būt laba atslodzes lasāmviela. Un Sparrow - par zvirbuļiem, par to ekoloģiju, vēsturi un nozīmi cilvēku dzīvēs, literatūrā utt., šo grāmatu gaidu visvairāk. Ļoti patīk vāks, apraksts šķiet interesants un arī autore, Kim Todd, šķiet uzmanības vērta.