Mans
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in the "ciruleens" journal:[<< Previous 20 entries]
07:12
[Link] |
notikumi Pirmais degunā iebāztais zemesrieksts ir piedzīvots, par laimi pietika tikai izšņaukt degunu. Uz jautājumu,kā zemesrieksts nokļuva degunā tiek atbildēts ar - nezinu.
|
10:31
[Link] |
fenomenālas idejas Darbā būs āra aviārijs putniem, tāds kā zoodārzos - liels būris, kas sadalīts mazākos nodalījumos, katrā nodalījumā savi putni. Firma, kas uzstādīja aviāriju, jumtu aviārijam neliek, tas jāmeklē un jāuzliek pašiem. Priekšniece nopirka plastikāta loksnes un aizgāja pie mūsu pašu tehniskajiem darbiniekiem, kuri dara visus šos fiziskos un tehniskos darbus. Vīri apskatīja aviāriju, jumtu, noklausījās, kas jādara apspriedās savā starpā un... paziņoja, ka viņiem vajagot mazu bērnu, kurš varētu rāpot pa aviārija režģi un palīdzēt nostiprināt jumtu būra vidus daļā ar zip ties (nezinu, kā tie štrunti ir latviski). Priekšniece par laimi atbildēja, ka viņai mazu bērnu neesot, lai domājot citu risinājumu. Šodien jumts ir uzlikts, ar citu risinājumu.
|
08:50
[Link] |
bērnības atmiņas Vakardien ar puiku skatījāmies putnu grāmatas nodaļu par pūcēm un es atdarināju, kā katra pūce ūjina. Kad nonācām pie urālpūces, sirds mazleit iesmeldzās, jo tā bija pūce, kuru ar tēti mežā manā bērnībā bieži piesaucām. Liela pelēka pūce sēž priedes zarā meža malā, apkārt ir ziemas krēsla, sniegs un aukstums. Tagad tikai apziņa kā tā vairs nebūs nekad.
|
09:15
[Link] | Jane Goodall. Gribētos ierakstīt kaut ko gudru un nozīmīgu par viņas ietekmi uz pasauli vai manu dzīvi, bet ir vienkāŗši ļoti žēl.
|
11:28
[Link] |
problēmas Pa jokam, protams, bet kur ir palikušas visas jautrās apenes sievietēm? Apstaigāju veikalus un viss ko atrodu ir bālas krāsas, mežģīnes un dīvainais bezvīļu audums. Kur ir apenes ar ananasiem vai ķenguriem? Kāpēc tā ir tikai vīriešu lieta? Es arī gribu atvērt atvilktni no rīta un nolemt, ka šodien apanes ar ananasiem ir tieši tas, kas vajadzīgs labai dienai!
|
15:01
[Link] |
Gads pagājis Pirmais septembris šogad ir atnācis ar mieru. Atceros pagājušā gada stresu un neziņu par to kā un vai spēsim puiku palaist dārziņā un jūtu sevī atvieglojumu. Mēs to izdarījām, ir, protams, arī kādi grūtāki rīti un dumpīgāki vakari, bet kopumā viss ir labi. Audzinātājas komplimentē viņa čehu valodu, ēstgribu un mierīgo dvēseli.
|
09:38
[Link] |
sociālās prasmes un saites vajadzētu vitamīnus proteīnus šķiedrvielas mazāk cukura ogļhidrātu vairāk kustību un prieka dzīvot tuvāk kaut gribas tālāk sarunāties un piedalīties dzīvē vai es jau minēju smaidīt un satikt draugus un mīlēt savus tuvākos samīļot cieši no rīta jo nekad jau neko nevar zināt
|
14:29
[Link] |
mūzika, ko vajag Ansis, man šodien šo vajadzēja, ļoti ļoti vajadzēja.
Mūzika: Ansis, Tā nav liela māksla
|
12:23
[Link] |
svīre Pacēlu no ielas svīri un nodevu glābšanas stacijai. Lielākā problēma ar glābšanas stacijā nonākušajām svīrēm ir svars. Tās apēd tik daudz, ka ir par smagu, lai lidotu.
|
09:20
[Link] |
krājumi Šovasar ir ziemas krājumu vasara - ir iepildīta viena burciņa melleņu ievārījuma, četras burciņas jāņogu želejas. Tagad jāgaida, kad nogatavosies plūmes un āboli. Vēl varētu aiziet līdz mežam un pameklēt avenes.
|
10:14
[Link] |
ģimenes lietas Paaudzes nāk un iet, un ja cilvēki neko nedara ar savām emocijām un traumām, tās pārceļo uz nākamo paaudzi un turpinās. Vienmēr esmu dzirdējusi stāstus no tēta, kā viņa māsa bija tā labā un viņš nevienam nebija vajadzīgs, ja vien nebija kāds darbs, kas fiksi jāizdara. Tāds aizvainojums par visiem un visu, ko uzaugot bieži dzirdēju. Tur, protams, bija pamats (alkohols, gandrīz šķiršanās, tēta dzīvošana pie vecvecākiem u.c.), bet es tagad redzu, kā šīs traumas nepārtraukta atgremošana pieaugušā vecumā bija veids, kā citiem likt just žēlumu pret personu. Es, protams, tagad tikai spriedelēju, bet izskatās, ka šis uzskats - kā viens bērns ir mīļāks par otru un aizvainojums šajā sakarā ir pārceļojis uz nākamo paaudzi. Mans tētis nebija viegla rakstura cilvēks un mans brālis no tā, protams, cieta vairāk nekā es. Es uzaugu lēnām analizējot, kuras īpašības un paradumus es noteikti negribu nest līdzi. Tas nav viegls process, ar kāpumiem un kritumiem, bet to var izdarīt.
Mans brālis ir nolēmis nevis saprast un mainīties, bet vienkārši vainot tēti un tagad mani pie visa, kas ir noticis viņa dzīvē. Izlikt visu savu aizvainojumu, rūgtumu uz mani. Skatos uz viņu un redzu visus tos pašus tekstus, žestus un mīmiku, ko redzēju tētī un nolēmu nepaturēt.
Nav mans uzdevums tur neko mainīt. Ir skumji par mammu, kurai jau atkal ir jādzīvo cauri psiholoģiski nestabila cilvēka iegribām. Tur ir palicis pavisam maz no dzīvesprieka un nepārtrauktais negatīvisms nepalīdz ieraudzīt to skaisto, kas vēl joprojām ir apkārt.
Šī laikam ir pēdējā reize, kad aizbraucām uz turieni uz divām nedēļām. Egoistiski gan jau, bet man šobrīd svarīgāk ir kā jūtas mans bērns un vīrs un arī es pati. Divas nedēļas skriet apkārt organizējot, darot, vedot, tīrot un beigās dabūt uzbraucienus par to, ka esmu izlutināta, neko nesaprotu no dzīves, pie zupas lieku sīpolus utml marasmus, paldies, manai ģimenei to nevajag.
Kaut kur jūtos tuva tēta māsai šobrīd, gan jau arī viņa nav tik slikts cilvēks, kā man tika stāstīts.
|
21:09
[Link] |
retoriski Izmežģīju īkšķi, velkot nost zeķi. Nu kur vēl tālāk?
|
21:39
[Link] | Tā, arī nēs esam nonākuši līdz proteīna maišelim virtuves galda stūrī. Garšo ok, iedod drusku sātu un aizdzen vēlmi pēc našķīša.
|
09:03
[Link] |
Protests Dzīvoju pilsētas nomalē. Pilsētā, kura aug un izplešas. Aiz balkona kādreiz bija pļava ar paipalām un laukirbēm, tad kukurūzas lauks un tagad tas ir sadalīts mazos kavdrātiņos starp kuriem tiek būvētas ielas. Aiz loga katru dienu klab, grab, rok, zāģē, pūš lapas, pļauj zāli, brauc mašīnas. Ir tik daudz trokšņa, ka reizēm nemaz nevar dzirdēt tos putnus, kuri te vēl ir palikuši. Tas lika aizdomāties par Kluso pavasari. Vai cilvēki pamanīs, ka putnu dziesmas ir pazudušas, ja tās jau tagad ir pazudušas tajā nemitīgajā troksnī. Jo kā gan var pamanīt kaut kā pazušanu, ja pat klātbūtne kļūst nemanāma. Viss tiek tīrīts un uzturēts sakopts, mazi kvadrātiņi, kas visi izskatās vienādi. Zāle, kas tiek pļauta reizi divās nedēļās. Košumkrūmi, kas tiek turēti noteiktos "rāmjos" un formās. Es klusām protestēju "nekopjot" savu balkonu. Man ir balkona kastes, kurās aug nezāles, es tās laistu karstās vasaras dienās, tāpat kā citi lej savas pelargonijas. Stūros ir zirnekļu tīkli un uz ārējās palodzes sakrauta zaru, čiekuru, zīļu un kastaņu kaudzīte (puikas dārgumi). Tāpat es klusībā ceru, ka kāda no tām mājas čurkstēm izvēlēsies manu logu rāmi ligzdas taisīšanai un es viņu nedzīšu prom, kā dara kaimiņi, bet atļaušu palikt un nodirst logu. Kluss protests pret "sakoptību".
|
09:51
[Link] |
Pirmdiena Pirmdiena un trauksme sit augstu vilni, grūti nosēdēt pie datora, lai gan darbs, ko daru, ir interesants un baigais deadlains arī neko nespiež, bet nevaru. Ārā skaists laiks, izgāju savā 20min mentālās veselības pastaigā un dzirdēju gan pirmos cīruļus, gan mājas strazdus tepat universitātes teritorijā. Rīt laikam jāmēģina uz darbu nākt ar līkumu no otras puses, lai ir garāka pastaiga. Dzīvošanai mazāk nekā piecu minūšu gājiena attālumā no darba ir gan savi plusi, gan mīnusi. Un šobrīd man šķiet, ka man vajag mazliet vairāk laika lai mentāli sagatavotos darbam nekā prasa ielas šķērsošana. Vīrs atsāka iet uz sporta zāli un pagaidām ir priecīgs par šo lēmumu, man kaut kā nevelk, varbūt kaut kad vēlāk.
|
11:05
[Link] |
par lietām, kas vairo prieku Šodien jūtos nenormāli lepna par sevi, jo 8:30 ar palīdzi aiztesām uz mežu nomainīt bojātos putnu būrus (3 būri mugursomā, 1 būris rokā + trepes lai pie tiem būriem tiktu). Bojātos būrus atpakaļ somā, trepes neaizmirst mežā un pa stundu mēs visu bijām izdarījušas! 3.5km stiepjot to somu un lēkšojot pa mežu un pabeigt visu stundas laikā man šķiet nenormāli forši! Attesām atpakaļ un 10:00 jau biju zoomā par putnu balsu ierakstiem, 10:30 zooms beidzās un tagad esmu atpakaļ pie saviem zīlīšu cāļu video. Tā viena stunda fiziska darba mežā bija tieši tas, kas vajadzīgs, lai sajustos produktīva un lietderīga.
|
13:25
[Link] |
zāļu diena Kopš mums ir bērns ir palielinājies pretklepus, pretgripas, pretsāpju utt līdzekļu lietošanas apjoms. Jo savārgušam sēdēt pie datora un strādāt no mājām ir pilnīgi ok, bet savārgušam izdzīvot ar todleri ir pilnīgs kosmoss. Pie mazākajām aizdomām, izdzeru coldrex vai ibīti un dzīve turpinās.
|
13:03
[Link] |
Pirkumi Jauns gads ir atnācis ar vēlmi kaut ko nopirkt (sasodītais konsūmerisms, ja). Nopirku sev divus jaunus t-kreklus, pilnīgi bez nekādas apdrukas un lētākos, kas bija H&M. Nebiju pirkusi jaunas drēbes kādus divus gadus, ja kaut ko baigi savajadzējās pašiverēju humpalas. Šogad kaut kā skatoties uz humpalām un cenām šķita, ka nav vērts. Pirkt ķipa lietotu H&M un līdzīgos brendus par tādu pat cenu, kā nopirkt jaunu šķiet absurdi. Gribas vēl t-kreklu ar pūci, kuru var nopirkt, lai atbalstītu mājas apoga aizsardzību, bet to laikam pēc nākamās algas dienas.
Pasūtīju puķu un ķirbju sēklas no Vācijas, mammai gribējās kaut ko citādāku nekā ciema veikalā un uz kaut kādām lielākām pilsētām viņa netiek.
Un šodien amazonē nopirku trīs grāmatas. Homegoing - romāns par divām ganiešu pusmāsām ar pilnīgi pretējiem likteņiem. Romāns ir saņēmis dažādas literatūras balvas, tad nu redzēs kā būs. Wildwood: a journey through trees - stāsti par kokiem un cilvēkiem, varētu būt laba atslodzes lasāmviela. Un Sparrow - par zvirbuļiem, par to ekoloģiju, vēsturi un nozīmi cilvēku dzīvēs, literatūrā utt., šo grāmatu gaidu visvairāk. Ļoti patīk vāks, apraksts šķiet interesants un arī autore, Kim Todd, šķiet uzmanības vērta.
|
12:39
[Link] |
gaļa paliek gaļa Esam ciemos pie vīra tēva un visiem rich old white man radiniekiem. Bet tas pat nav būtiski, mēs zinājām, kas mūs sagaida.
Vīra tēvs jaunā gada pusdienām cepeškrāsnī cepa sivēnu. Pirms cepšanas sivēns tika ieriktēts lielā traukā ierīvēts ar eļļu un garšvielām. Puikam to baigi nerāvāmies rādīt, jo viņam patīk dzīvnieki un tas sivēntiņš tiešäm izskatījās kā būtu vienkārši pannā aizmidzis. Bet vienā brīdī, puika tomēr pamanīja, ka virtuvē kaut kas notiek un gribēja paskatīties. Ok, ja pats grib, tad var drusku paskatīties. Drusku paskatījies puika skaļi noteica - "gaļa" un aizgāja atpakaļ spēlēties.
|
06:05
[Link] |
besī ballītes Svētku atskaņas, Ziemassvētku vakarā aizmuguriski saņēmu pārmetumus, ka puikas dzimšanas dienas ballītei neesmu izdarījusi neko, kamēr vīra māsa esot izdarījusi visu. Kas ir absolūtas muļķības, jo viņa atbrauca uz trim stundām izdekorēt telpu. Jā kāds darīja visu tās bija vīrs un viņa mamma, kuri pavadīja divas dienas gatavojot cienastus. Saprotu, protams, rūgtumu, jo dekorācijas uzreiz pēc ballītes tika novāktas un daļa izmestas, tā kā no vienas puses , ļoti nepateicīgs darbs. No otras, bļeģ, viņa pati bija tā, kura uzstāja uz lielu balli un pieteicās dekorēt, neviens viņu nespieda to darīt. Un, es atvainojos, bet kādam ir jāvāc tas todleris, kamēr tiek pūsti baloni, cepta kūka vai 101 reizi braukts uz veikalu, jo viņa piedalīšanās šajos pasākumos ir mērens haoss. Tā kā, jā, es neizdarīju neko, izņemot tusēju ar bērnu, lai pārējie varētu gatavoties ballītei.
Es saprotu, ka tie bija dusmu karstumā izteikti vārdi, jo tur vēl bija mazs incidents, viņas pašas dēļ un viņa ir mazliet izlutināta princese. Bet galvā ir iesētas šaubas par to, vai es šeit dzīvojot daru pietiekami? Lielākoties es esmu ar puiku vai nu ārā vai tepat dzīvoklī un kaut ko baigi darīt man nav ne nu īsti laika, ne vajadzības. Vīra mamma ir pensijā, reizi divās nedēļās nāk apkopēja, kurā izšrubē visu māju. Es regulāri mazgāju traukus un cenšos piekārtot virtuvi un savācu puikas radīto nekārtību.
Es negribu būt nepateicīga un mani sāpina, ja es par tādu tieku uzskatīta un varbūt neapzināti arī esmu. Tad nu priecīgus Ziemassvētkus!
|
[<< Previous 20 entries] |