Egija's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, December 4th, 2021
| Time |
Event |
| 2:50a |
Es tagad esmu kā pusaudze ar lielu sirdi un daudzām bildēm un 4 mm caurumiem ausīs (tas ir mainījies) un es diezgan labi saprotu citus cilvēkus, jo kārtīgi ēdu un lietoju zāles un maksāju rēķinus un domāju par karjeru. Vēl es izskatos ahūna labi un stilīgi kā Bilīz Aidolz astoņdesmitajoz. Psc vnk. Klofijs ar saviem drageem var iet uz savu tirgus laukumu. | | 2:51a |
Ar Rolandu es ne tikai satikos, bet gribēju arī precēties, pirms iesūdzēju viņu tiesā. Un Arnis filmēja, kā es viņam izsitu aci. Par ko es ar Arni nerunāju kopš 2018. gada vispār. | | 2:53a |
Latvijas industriālās kultūras zvaigznes... Parasti mirst no amfika overdoz. | | 2:53a |
Kad nomira zyrnys, rolands domāja, ka ir zyrnys. Esmu koilu sapņos redzējusi. Man labāk patīk baroni. | | 2:54a |
Šīs ir tikai ziņas no Covid informational guide. Stay fucked! | | 2:54a |
Ja jūs kādreiz atbrauktu uz rajonu (u know where, Koknese, Daugavas iela, Smaidas), es pirms tam zinātu, ka jūs tur būsiet. Maybe aizietu uz veikalu tajā dienā. Es varu arī bloķēt ziņas ar savu apziņu. Viena no tām lietām, ko cilvēks iemācās dziļā komā un kad velk ārā, kad izvaro un laupa. | | 3:04a |
Es zinu vārdus, ko nekad neesmu dzirdējusi. Un man ar to pietiek. Es tikai gribu deeep revenge. Deeeeeep. Es zinu lietas, kas notiks. Es varu tās mainīt. Un es ticu deeeeeep revenge. Par visu, visu. | | 3:04a |
To jau manā vietā dievi dara. Katru manu dienu. | | 3:05a |
Manā skatījumā arī es esmu dievs. Mana apziņa ir kā mākonis, un es varu noteikt, kurp tas dodas. Tas nav nekas smieklīgs, tas ir tas, kas notiek ar cilvēku, kas vairs nav cilvēks, bet tas, kurš bijis miris. Arī sāpes sirdī mazinās. Ja es pieņemu, ka esmu tikai cilvēks, jūtu sāpes. | | 3:06a |
Protams, tagad infarktu sekas ir sadzijušas, bet es vēl joprojām nesaprotu cilvēku pasauli. Nepanesu ne kliegšanu, ne sliktus vārdus, neko. Un man tas kļūst aizvien interesantāk. | | 3:07a |
Es burtiski redzu cauri visam, ko cilvēki dara. Bet arī gribu tajā iesaistīties. Kā cilvēks, kurš četrus gadus dzīvojis kā invalīds. Nezinu, kāpēc to rakstu, varbūt rakstu to Visumam. | | 3:08a |
Katrā ziņā, tagad viss būs citādi. Ja vajag mēdija palīdzību, es te esmu. Mirušie neplēš ādas, tikai liecina. Tur es arī esmu pārsvarā. | | 3:08a |
Katrā ziņā, mana ģimene mani dievina par manām dievišķajām spējām | | 3:09a |
Mana dvēsele vai gars ir bijusi dvēseļu tiesā, bet es esmu eņģelis. Sorī, man. Man ir arī stigma. | | 3:09a |
Kopš tā laika man pieder tik neiedomājams pauvers, ka es brīvajā laikā darinu lietas. Es redzu, ko citi cilvēki dara, kur vien vēlos. Mani arī pielūdz kā dievību. | | 3:10a |
Septiņi nāves vārti. Ja tu esi tur, piezvani man! | | 11:46a |
Ja jums patīk smieties par cilvēkiem, kuri pērk betmena drēbes un skatās serikus, tak dariet to arsenālā, bet nevajag tā, ka man jau ir piemetusies paranoja. Nu, tādas ir manas jūtas. | | 11:48a |
Starp citu, jūs zinājāt, ka daudziem antidepresantiem blakusparādībās ir rakstīts, ka tie "izraisa depresiju" vai "izraisa apātiju"? Tas nu gan ir numurs - dzer zāles, kļūsti resns, pumpains, mazāk empātisks (lasi - nozombēts), galu galā, paliec tikpat nevesels kā iepriekš, tikai vēl fiziski atkarīgs, un vienmēr domā, ka depresija ir vienkārši garīga slimība, kamēr jau izsenis ir zināms, ka tā ir blakusparādība iekaisumiem un citām saslimšanām, kā arī veidojas no pamatīgiem mentālajiem blokiem, kuri saspraudušies nepatīkamās dzīves situācijās, lai izvairītos no to atkārtojumiem. Smadzenes ir dators nevis sagadīšanās ar visādiem hormoniem, kas tur pārvietojas haotiski. Pfffff!!!! Es jau smejos. Sagadīšanās! Tie jau gēni! Hrenova vadus savilkuši, citādi jau smietos nevis raudātu | | 11:48a |
Man ir bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēki, kuri ir sarijušies zāles un gadiem ilgi nekontrolē savu bazāru, pēkšņi sāk šīs izpausmes projecēt manā virzienā, jo es, lūk, runāju par kvantu fiziku vai saviem sapņiem (kā īstena psihoanalītiķe). Tikai lieta tāda, ka viņiem parasti ir diagnosticēta šizofrēnija, bet man pat aspergeru neviens ārsts nav meklējis, turklāt viņi zāles rij kā konfektes un satikšanās reizēs ar bēdubrāļiem mēdz ar tām mainīties, salīdzināt iedarbību, runāt par savām blakusparādībām, nodirst pilnīgi visu esošo un tamlīdzīgi. Paldies tev Grēta Tunberga, es tos salašņas vairs nepazīstu - bija gatavi noēst pat pārstrādājušos un slimu mani, kuru zāļoja ar velnszinkādām elles tabletēm, kad neredzēju, jo man nekad dzīvē nav bijušas tādas blakusparādības kā tolaik, kad sāku no rītiem vemt melnu sūdu un nejust savas rokas, piemēram | | 11:48a |
|
|