Šodien, atnākot uz darbu, ieslēdzēju youtube.com savu mīļāko dziesmu, nez, kas notikās, bet takā sāk nākt vaļā. Kaut kāda dīvaina sajūta pārņem, laikam jau zemapziņa sāk uzdarboties.
Klausoties tās dziesmas, iekšā tāda drebelīga sajūta, elpa paātrinās, pat nedaudz vēderā kņudēt sāk.
Nākot uz darbu, sajutu pazīstamu smaržu, pat brauciens bija citādāks, tas autobuss, kuršs no rītiem nekad nestājās - apstājās, brauca pa Brīvības ielu, protams garām tai...ielai....Nezinu, nezinu.
Vai tā ir kāda zīme???? Jēziņ, kas ar mani notiek?? Tādas sajūtas mani pārņem tikai pirms randiņa ar Lielisko.....Āāā, laikam jau viņš nav nekāds kretīns un āzis, kā vakar braucot mājās viņu nodēvēju.
Ja, tādas sajūtas vēl joprojām plosās pa iekšu, nav vēl putniņš aizmirst, akut jua ir pagājuši 3.mēneši..
Johaidī, nu gribās to mazo, trako,nenopietno puišeli no laukiem apakaļ. Nu, bet es nevaru neko sev padarīt.Lai, kā centos to otru ielaist iekšā - nikā, manas domas tik par un ap Lielisko.
A, ko nu??? Vai vispār, noslāpētu uguns kuru ir iespējams uzkurt no jauna??
Atzīstu savas kļūdas un piedodu sev - beidzot, bet ja man dotu vēl iespēju, es būtu gatava uz tām lietām un darītu tās, kuras centos apslāpēt......