Nu, ko...Sen te nebiju viesojusies. Palasīju pēdējos ierakstus - vai tā biju es, kas tos rakstīja????
Akal sēžu, kā tāda sēne un gruzos..Kaut katru rītu Siņeļņikovu lasu, uz mirkli līdz, bet tad ieeju vecajā rutīnā. Bā, kad beidzot es mainīšos..Ticēju, ka tas jau ir noticis, bet spriežot pēc tām situācijām, kuras akal ir atkārtojušās saprotu - Ņefiga meitenīt neesi mainījusies..
Kas ir jādara, lai pilnībā, izmainītu šo situāciju un beidzot viss būtu superīgi???
Katru reizi sev nosolos,ka šī reize būs citāda un nepieļaušu vecās kļūdas, bet nu....Kaut kas nav tā...
Kokonam jau apnicis, jo vairs nerunā ar mani..Saprotu, cik tad var runāt un klausīties.
Ja tā runāšana nāktu labumā, bet es jau daru tikai to, kas liekās pieņemamāks...
Ai, zb...Pati radīju šādu situāciju, ko tagad pīkstēt??
Viegli ir radīt, bet kā, lai atrisina????