chocolat

Sat, 09 Apr 2011 21:37:44 GMT

Dzīvošana ārvalstīs ir burvīga pieredze, bet reizēm man tik ļoti pietrūkst mājas. Visvairāk man pietrūkst manu draugu. Zinu, ka ir skaips un internets ir labs komunicēšanās veids, vai arī vēstules, bet es esmu no tiem cilvēkiem, kam nepatīk rakstīt vai uzturēt interneta sarunas, man patīk tējas krūze pie galdiņa un draugi apkārt, man patīk īstas sarunas, dzīvas.
Šodien gan nolēmu nosūtīt pastakrti, vismaz nedaudz personiskāk.

Sun, 10 Oct 2010 16:26:49 GMT

Rudenī daba sāk iegrimst patīkamā un dziļā miegā. Es arī kļūstu mierīga, rodas ilūzija, ka nekur nav jāskrien, jo viss liekas apstājies. Manī ieplūst miers. Es mīlu rudeni visvairāk no pārējiem gadalaikiem, es mīlu rudens krāsas, es vēlos ietērpties visās rudens krāsās un nozust starp dabu. Nē. Ne jau nozust, saplūst. Jā. Harmoniski saplūst ar dabu.
Atvilkt elpu. Apstāties un tik tiešām ieelpot gaisu, gaisu, kas nav nedz pārāk auksts, nedz smeldzes pilns. Viss ir perfektās proporcijās, viss ir perfektos toņos.

Wed, 23 Jun 2010 13:03:49 GMT

šodien tīru un pakojos, uzsmēķēju un pakojos. mēs vienmēr kaut kur ceļā. dzīve ir čemodānā, no vienas vietas uz otru, no vienas valts uz citu, no vienas pilsētas uz otru, no viena rajona uz citu, tuvāk tālāk, tam nav nozīme. man joprojām nav vietas, ko saukt par mājām un tad viegli uzsmaidīt, kad pārņem siltuma sajūta. mēs esam jauni un jauniem cilvēkiem nav māju.

Sun, 04 Apr 2010 22:22:16 GMT

Wolā! Man ir biļetes (:

Tue, 30 Mar 2010 19:07:26 GMT

kafija + cigaretes + daudz stresiņu ir mans dzīvesveids tagad un būs vēl kādu laiciņu. Pazudusi darbos.

Tue, 05 Jan 2010 01:27:29 GMT

taurenīši vēderā neļauj gulēt, neskatoties uz to, ka iepriekšējā naktī biju dikti ilgi augšā un mocīju savu motivācijas vēstuli. Tik patīkami un reizē arī biedējoši.
biedējoši,jo man viņš sāk patikt patikt un man ir šausmīgi bail, jo iepriekšējā gada pieredze ir iedvesusi šausmas par to, cik skarba un netaisna var būt kritika,
cik daudz tās vispār var būt pat par tādām lietām, ko vienmēr esi uzskatījis par saviem plusiem. Un cik ļoti niecīga es biju pavērsta. Ļoti.
bail uzdurties uz to pašu skarbumu, gribas bēgt tikai tādēļ, ka kāds iepriekš ir parādījis, ka šāda veida skarbums eksistē.
un tomēr es saprotu, ka, ja sākšu tādēļ vien bēgt, es bēgšu vienmēr.
šoreiz tiešām nesaprotu, kā tas tā gadījies, ka kāds mani manāmi ir padarījis nepašpārliecinātāku.

man pietrūkst mans skotu puika, tik vienkāršs, smieklīgs un inteliģents. un es vēlos viņu satik un būt samīļota tik ļoti, ka es nevienā brīdī pat nespēju iedomāties,
ka viņš varētu jelkad teikt kaut ko pat tuvu tam, kas tik bieži tika dzirdēts. un tomēr, kad neesmu viņa pasargāta, es baidos, baidos, jo pieķeros.
pieķerties nozīmē sākt domāt par kādu vairāk, nozīmē to, ka neapzināti tu sāc kaut kur lūkoties tālāk un sāc mazāk izbaudīt tikai to, kas ir, jo tev gribas to nosargāt
un tu pavisam neapzināti sāc domāt kā. es nevēlos. es vēlos kā agrāk, nedomāt, kad viņš nav blakus, bet vienkārši būt ļoti pacilātai un smaidīt līdz nemaņai.

Sun, 27 Dec 2009 14:51:17 GMT

šo nevar noklusēt. pārāk skaisti, lai runātu un pārāk skaisti, lai klusētu.
bučota uz deguntiņa un vaidziņiem, sasildīta un apmīļota, cik sen man ir pietrūcis tāds patiess skaists bez nekā par daudz mīļums.
silts ķermenis, kuram naktī pieglāstīties blakus, kurš ietrīcas no mana maiguma, rokas, kas satver manu galvu un liek justies tik mazai un trauslai. un tad ietrīcos es.
katrs mans ievainojums no nakts trakulībām, tika apkopts un sabučots.
izdzīvot mirkli, nekā neplānojot.

ilgas atvadas un pastaigas, saldi skūpsti un mīkstākās bārdas pieskārieni manai ādai.
un gaidas, kad tiksimies vēl.

cieņa un dziļa interese, sarunas, apkāmpieni, neviena līnija nepārkāpta. mīļums, bet ne mīla. nobīties un uzticēties.
***

mums visiem pieder tikai tas mirklis, kurā mēs esam, pagātne ir tikai atmiņas, nākotne ir tikai plāni, tie abi neeksistē, tagadne ir vienīgā, kas ir te un tagad. es izvēlos būt tagad, palaižot to,
ko visgrūtāk palaist.

Mon, 14 Sep 2009 00:06:50 GMT

es šeit vairs nekad neko nerakstīšu! viss. apnicis, ka neviens nekad nesaprot un tik bieži esmu pārprasta.

Sat, 12 Sep 2009 19:07:23 GMT

Manu uzticēšanos ir diezgan grūti iegūt, bet liekas, ka vēl grūtāk atgūt. Un vispār aizvien biežāk dzirdu no cilvēkiem, ka nevienam nedrīkst uzticēties. Un ļoti bieži šajā pieaugušajo pasaulē tā arī notiek. Skumjas par to. Tik ļoti gribas, lai mēs visi atkal esam nevainīgi bērni, kuriem nav nekādu ļaunu nodomu, kuru smaidi ir īsti.
Pietrūkst patiesu labu lietiņu.

mans mazais Rīgas haoss

Sat, 22 Aug 2009 21:16:25 GMT

Darīju kā agrāk, aizgāju un samīļoju Rīgu, sapirkos grāmatiņas un baudīju. Un beigās pati tiku apmīļota. Pat pacelta no zemes un apgriezta riņķī tā, ka bruģis likās dejojam.
Ieplūdu Vērmanes dārza laika mašīnā un pēcāk liftā, kas izskatās pēc maza Titānika. Kā filmā, kurā ir jauki būt.
Mīļoju kaķīti, kam ir brūns deguns un viszaļākās acis, kādas vien ir redzētas. Un murrāju līdzi.

Mana nedrošība un stresiņš sāka kaut kur pagaist līdz ar tik siltu sagaidīšanu un iedrošināšanu/atbalstu. Sen neviens nav tā rūpējies mani nepazaudēt pūlī kā šodien visu dienu tiku draugu aprūpēta.

Jūtos tā, ka es esmu. esmu dzīva, mans ķermenis pulsē, elpo. un es redzama, pamanāma. manī klausās un man atbild. viss liecina par to, ka es dzīvoju, esmu dzīva. un tas nav tikai apšaubāms fakts.

Vīriešu aplidota- gan pabarota, gan ar uzdāvinātu atlaidīti sušķiem. Ļoti pozitīvi katrā ziņā. Jauki, sajusties nedaudz aprūpētai, sajusties meitenīgai, vieglai un trauslai. Tādai, kurai nav jādomā par visām būtiskām/nebūtiskām sadzīves lietām.

Pabarota arī jaukām dāmu sarunām un draudzīgiem smaidiem.

Un tad sprāgstošiem salūtiem sabiedēta un ķiršu dūmiņiem nomierināta Vecrīgas sirdī, baudot silto nakts vakaru un gaisotni.
***

Rīgai ir sirds. liela. pulsējoša. un ļoti labsirdīga.

Paldies!

Sat, 22 Aug 2009 09:34:32 GMT

Latvija man iedeva manu vecāku siltumu un atņēma visu pārējo, kas man piederēja.
tagad es esmu cilvēks bez valsts un mājām. un esmu vientuļnieks. un tieši šī iemesla dēļ ir tik skumji un smagi.

Mon, 03 Aug 2009 23:27:12 GMT

Nevarētu teikt, ka kādreiz esmu bijusi Harija Potera fans, taču jāsaka, ka jūtos ļoti vīlusies par pēdējo Potera filmu. Nejēdzīgi garš ievads kaut kādam actionam. Kas no otras puses ir ļoti labs veids kā nopelnīt naudiņas, jo pavisam noteikti šim visam sekos vēl viena filma, un tiem, kas ir redzējuši šo, ļoti gribēsies aiziet uz vēl vienu, lai beigās tomēr uzzinātu, ko tad galu galā Poters darīs ar visiem ļaunajiem spēkiem, kā tad tas labais uzvarēs.

Garš brauciens un daudz domiņu. Un nav atrisinājumu līdzīgi kā šai tīneidžeru filmai, kurai acīmredzot esmu par pieaugušu.

Mon, 20 Jul 2009 19:01:09 GMT

šo šodien noķēru:
sarežģītas bērnības bērniem vienmēr būs smaga dzīve.

***
vasaras depresija klāt, tamdēļ manas komunikāciju durtiņas ir aizklopētas.
klusums.

Thu, 16 Jul 2009 19:00:33 GMT

Amsterdama apbūra mani tik ļoti, ka Skotija šobrīd liekas pavisam nemīlīga un nemājīga.
Gribas atpakaļ, neskatoties uz pāris problēmiņām kā fotoaparāta pazaudēšana ar visu filmiņu un citu sīkumu. Galu galā nekas īsti tā arī nespēj sabojāt stipro, patīkamo sajūtu par aizvadīto dienu Amsterdamā.
Turklāt es tiku kādas 4 reizes noturēta par Nīderlandieti un tie bija Nīderlandieši, kas šādi kļūdījās. Tas ir ļoti ļoti ļoti patīkami.

Tik daudz sajūtu stīgu sakustētas, ka nemaz nespēju vārdos aprakstīt kā tas viss bija. un varbūt nemaz nevajag to darīt.

Sat, 27 Jun 2009 00:41:22 GMT

šodien no rīta pamostoties pirmā doma, kas ienāca prātā bija, ka jāmet mākslu pie malas. nekas no manis tāpatām nesanāks. un tagad pus 2 naktī, es nevaru aizmigt, jo man pēkšņi ir uznākusi kaut kāda vājprātīga iedvesma. un līdz ar to esmu jau izdomājusi sēriju ar darbiem, kas jāuztaisa un esmu pat sākusi skaitīt, cik daudz naudas man tam visam būtu nepieciešams, un uzskaitīt visu, kas vispār būs nepieciešams.
es nudien neesmu normāla.

Fri, 26 Jun 2009 19:31:12 GMT

Šodien esmu itāļu nokaitināta, bet smieklīgākais ir tas, ka nez no kurienes man pašai ir parādījies tāds temperments un spītība, ka esmu pārsteigta. Laikam mana mazā bērnības spītīgā meitene ir tikusi laukā. un tomēr tas ir kaitinoši, kad vīrieši uzvedas kā kretīni, tad tu uz viņiem sadusmojies, apvainojies un nerunā, un tad "blabāc" viņi kā pa galvu dabūn, ka ir kļūdījušies un sāk pielīst ar apkampieniem, šokolādēm.
Eh, ko lai saka- puikas ātri aizdegas un ātri nodziest. Meitenes lēni aizdegas un lēni nodziest. Es būšu jauka tikai rīt, bet pagaidām, lai viņi danco apkārt, ja nespēj atvainoties, tad lai danco apkārt!

Labojums:

ne visi itāļi ir kretīni, viens tomēr šodien pagatavoja tiramisū (ņamī!) un pārsteidza ar to, bet tas tikai tādēļ, ka viņš ir pieaudzis vīrietis un šefpavārs, kurš zina, cik grūti ir strādāt ar manu bosu. Un vienīgais itālis, kuru es vispār pazīstu, kas ir kluss un NEbrunču mednieks. Vienkārši labs un draudzīgs cilvēks.

Wed, 24 Jun 2009 19:35:23 GMT

sirdī vēl vairāk kņurd. vakar vienā brīdī kņurdoņa gandrīz parvērtās asaru straumē. tagad tikai vilšanās. un es nezinu pie vellna, ko man iesākt ar šiem mošķiem, kas nomoka. Visu nakti murgoju, tad modos un murgoju atkal, kā rezultātā esmu šausmīgi saguruši šodien.
ai, bet nevienam jau neko neiešu es rādīt tamdēļ viss kā parasti- man ir saldākā, jaukākā dzīve kādu vien var vēlēties. un man nekad nekas nekaišs, ja ja.

un tomēr mani kaitina fakts, ka daudziem liekas, ka mani pazīst labāk kā es sevi pati.

Tue, 23 Jun 2009 12:22:17 GMT

sirdī jokaini kņurd. ceru, ka tas tamdēļ, ka dundee beidzot īsta vasaras sveldze, kad visu nakti var droši gulēt pie atvērta loga.

Thu, 18 Jun 2009 21:12:35 GMT

šī ir mana dziesma šodien

Wed, 17 Jun 2009 17:21:23 GMT

izskraidījos pa lietu, padzēru kafiju. satiku darba kolēģi, kurš uzsauca man kafiju un padalījās ar kūku, kas bija ļoti jauki. un tad es kā tāda maza, naiva enerģiska meitene ar viņu aizpļāpājos, bija interesanti. atradu sev spontāni ģitāru un fotoaparātu. piektdien pirkšu gitāru, nolēmu padzīvot bez pārtikas vēl nedaudz un nopirkt lietotu ģitāriņu. nolēmu un viss, jo pēdējā laikā mana Rīgā atstātā ģitāriņa pietrūkst. pietrūkst skaņu radīšanas vienatnē. Tik daudz domāju par ģitāru, ka tā atnāca gandrīz pati pie manis. un esmu bezgala laimīga.
kopā ar itāļu/āfrikāniešu puiku gājām tā kā uz māju pusi, kad es pēkšņi attapos, ka viņš vnk iet kopā ar mani. apjuku un jautāju, kur tad mēs dodamies. beigās nolēmām, ka aiziesim paņemt badmintonu un uzspēlēsim parkā(un to ierosināja viņš, jo šodien viņam pieminēju,ka maijai bija tāda ideja visiem trim spēlēt badmintonu). vienā brīdī sajutos ārprātīgi jocīgi, nu tā, ka es viņu uztveru tikai kā draugu, un mēs viņam tā kā meiteni meklējam un tā, un tomēr kaut kas nelikās riktīgi. vai arī es vienmēr esmu vnk par piesardzīgu. lai nu kā badmintonu nespēlējām, jo sāka nenormāli līst un mums nācās palikt pie manis, kas man likās ļoti jocīgi. jutos neērti. kaut kas likās nepareizi. izskatījām manu portfolio, viss kaut ko runājām un jokojāmies. viss jau jauki, bet man vienalga tāda sajūta, ka viņš mani uztver citādāk kā es viņu, un tas lika justies šausmīgi neērti. beigās man gribējās, lai viņš ātrāk dodas mājās, un ka visa tā ideja ar badmintonu bija stulba. un tai brīdī es sapratu, ka viņam gan īsti negribas nekur doties prom. ir dīvaini, es vairākkārt pieminēju savu draugu sarunās. un viņš pilnīgi noteikti zina, ka nekas tur nevar būt. un tomēr ļoti daudz dīvainu momentu, kā nejauša pieskaršanās man, apsēšanās par tuvu. labi varbūt man ir kaut kāda paranoja, vai arī esmu iedomīga maita, kas domā, ka patīk gandrīz visiem sastaptajiem vīriešiem. un tomēr tagad ir tā, ka vairs negribēsies viņu satikt, jo kaut kas mani pamatīgi atgrūž, biedē. un man tik tiešām liekas, ka es viņam patīku. un tas nav nemaz labi. bāc, kamdēļ viņš nevarēja būt gejs? ar gejiem viss ir krietni vienkāršāk, nekad nav tās sajūtas, ka tu esi objekts, kuru pēta, no kura kaut ko vēlas.

Wed, 17 Jun 2009 06:08:50 GMT

sacēlu tādu vētru pati ap sevi, bet viss mierīgi nokārtojās. un tas, kas nav nokārtots, nokārtosies šodien.
īstā saruna atnācā īstajā brīdī.

Tue, 16 Jun 2009 23:41:01 GMT

piekārtoju dzīvokli un pat ap sirdi kļuva siltāk. tikai jocīgi bija mest ārā darbus.

Tue, 16 Jun 2009 19:06:17 GMT

Saņēmos un aizčaloju līdz pilsētas centram kārtot visas delas, kas sakrājušās. Un kā rādās nekas labs nerādās. Tamdēļ pēc darba aizgāju līdz Caird Hall un mierīgi uzsmēķēju, savācot domiņas un cenšoties rast risinājumus. Sapratu to, ka neko es nevaru īsti te vairs atrisināt. Nu tā, ir sanācis, ka dzīvokļu kompānija šorīt nolēma mest mani ārā. Un rīt vajadzētu nākt inspekcijai kaut kādai un izpētīt dzīvokļa stāvokli, lai zinātu, cik no iemaksātā depozīta esam pelnījuši dabūt atpakaļ. Visādi ar viņiem runājos un beigās panācu, ka iespējams rīt neviens neatnāks, bet nosacījums ir samaksāt nesamaksāto īri rīt, visu summu. Sliktā ziņa ir tāda, ka līdz pilnajai summai pietrūkst 30 mārciņas un es varu kaut vai uz pusēm plīst, jo nezinu īsti kur viņas dabūt. Ja neizpildu nosacījumu, tad 5dien man jāsakrāmē mantiņas un jādodas ielās dzīvot.
Pusi dienas nobimbāju par savu nespēku un nogurumu. vesela histērija, nu tad kad visas sakrātās emocijas iznāk laukā kā tāda bumba. Līdz ar to, mani pietiek tikai bišku kādā sāpīgā vietā šodien iebikstīt un būs atkal puņķi, asaras.

Lai nu kā uz centru sataisījos kā tāda laimīga caca, lai nomaskētu aizpampušās acis, nogurumu un sajūtu "shit". Un bez šaubām pa ielām iet kā normāls cilvēks nevarēju, jo pēkšņi saradās tik daudz pielūdzēju, ka nezināju, kur likties. Protams, ka varētu jau it kā pasmaidīt un papriecāties, ka esmu vismaz glīta, ja ne bagāta, hah. Un tomēr tas vēl vairāk sakurināja manus nerviņus. Un tad kaut kur pusceļā uz mājās izpraucās kārtējs raudiens par to, ka ja būtu kāds, kurš vot šitādos brīžos turētu aiz rokas, nekas tāds nenotiktu.

Un vēl visam par bonusu, nu tā lai būtu pa riktīgam, šodien sastrīdējos ar maiju.
Tā kā šī diena ir kā sniegs uz galvas Sahāras tuksnesī.

Un tā kā šodien jau esmu izsmelta, pārlieku emocionāla un vēl sazin kāda, nedusmojiet, ja visus ignorēšu, jo runāties man šobrīd ar kādu gribas vismazāk par visu. pardon.

Tue, 16 Jun 2009 14:58:30 GMT

nerviem mūziciņa, to much smoking un saldā piena lāse.
būs labi.

Tue, 16 Jun 2009 13:43:23 GMT

man ir nervu sabrukums. viss totāls nervu sabrukums. tas viss ir neizturami.
vēlos sapratni un atbalstu, bet tas izskatās kā kaut kas neiespējams.

tādos brīžos kā šis gribas lekt no tilta, šauties nost, gluži vienkārši sevi izdzēst.

***
nē, nu toč būs jānopērk kaut kāds nomierinošs līdzeklis, varbūt tad nebūs šitādu krīžu, bļe.