nogurums no cilvēku kritikas un neapmierinātības ar mani. turklāt tajā visā klausoties, es kaut kur pazudu. tamdēļ ejiet visi dirst.
es sev patīku tāda kāda esmu. jā, ar tizlām rokām, kā cilvēks, kurš briesmīgi spēlē pūlu, kā meitene, kurus jokus reti kurš saprot, kā meitene, kas nav diži gudra fizikā, kā draugs, kurš neprot atvadīties. jā, tāda es esmu.
deformēt un deformēt, katrs grib kaut ko citu. neviens nedzird, ko vēlos es.
sveiki, mani sauc aina. esmu garlaicīga, stulba, neprotu jokot, pārāk labsirdīga.
***
nekas man vairs netraucēs, nekam un nevienam es vairs neļaušu sevi šādi šaudīt. es pati sevi pietiekami daudz kritizēju. tamdēļ iebāziet savu kritiku kaut kur, paši neesat nekādi zelta gabaliņi, visiem ir trūkumi.
es pārstāju būt golfa bumbiņa, ar kuru tu dārgais vari rīkoties kā vien tev ienāk prāta- ko var spert, kur vien sagribas, pagrūzt un atgrūzt.
es vēlos būt es, jo visas tās manas iekšējās raušanās uz visām pusēm, cenšoties visiem izdabāt un patikt, beidzas ar vienām vienīgām neveiksmēm.
***
mīļie, reizēm janovērtē to, kas ir, nevis jānoniecina tas līdz nullei, cenšoties izspiest to kā nav.
***
viss.