chocolat
05 January 2009 @ 12:28 pm
 
šodien man ir brīvdiena, ne oficiāla, ne atļauta. vienkārši paņēmu sev ļoti aizliegtu brīvdienu. piekāsu skolu. drīz tā piekāsīs mani. jūtu tā.
un tad es sev cenšos iespert un teikt- saņemies tak. saņemies. bet pat pateikt neizdodas, bet pat, ja izdodas, tad ļoti nepārliecināti.

maļam to putru tālāk.
***

un vispār ko es tik trausla. katrs sīkums nosit no pareizajām sliedēm, motivācijas sliedēm. nogurums. nogurums un nogurums. pašai no sevis ar. un no visa tā, ar ko nespēju tikt galā. un tad dusmas. bet nekas jau nemainās.

sēžu viena un blenžu sienās, griestos, datorā. tad izkūpu. un atkal tas pats. un visu laiku viena.

bet nav nemaz tik slikti būt vienai. tikai tagad jāsaņemas un jāiet. nu un, ka nebūs neviena, kas atbalstīs. nu un, ka esmu tāda sevī vērsta kuce. nu un. nu un..

***

noslīkt kompleksos un problēmās, nepašpārliecinātībā. ai, cik izdevīgi. cik vienkārši ņemt un padoties. bet arī to es nespēju. cik jauki būtu- vai nu spēt padoties, vai cīnīties. es gribu cīnīties, jo padoties sev neļaušu. tad jau vispār jebkāds respekts pret sevi ir jāaizmirst.
***

laikam ne jau cīņās ir tas prikols. jāiemācās dzīvot un uztvert visu kā joku, ko kāds ar mums izspēlē, vai arī mēs paši izspēlējam. Jo tieši tad varēs arī cīnīties un uzvarēt. un justies labi, jo ne jau viss tais cīņās slēpjas. viss tai fucking uztverē aprakts.
*
dzīve ir melnais humors, reizēm ar patiesi labiem un gaišiem jokiem.
*

***
bet, ja runājam par true love, tad viss ir relatīvs. nav ne īsto, ne true love, ir tikai tas, ko divi cilvēki ir spējīgi uzcelt. un kā uzcelt. un no tā visa arī attiecību dzīvesilgums ir atkarīgs. nekādu brīnumu un pasaku par īstajiem, prinčiem uz zirgiem un citām huijņām.
ja runājam par terminiem- īstie, true love. Tad, kad tie divi ir kārtīgi pacentušies un kaut kas labs arī ir sanācis, tad to visu var saukt da jebkā, jo tie tad nu ir tikai vārdi.
***

Skotiju šodien skāris pavasaris. un es šodien tirkīzilās krāsās iešu to baudīt.Iešu pēc aldara alus un ādažu čipšiem uz krievu veikaliņu. vot tā.

Jauku dienu!
 
 
chocolat
05 January 2009 @ 06:29 pm
 
šeit nav nekādas drāmas.
 
 
chocolat
05 January 2009 @ 06:59 pm
 
un vispār man uz Rīgu biku bail braukt. Šādu domu noķēru šodien savā galvā, braucot autobusā. jokaini, bet, ja tā padomā, kad esi starp tiem pašiem cilvēkiem, viņi nepamana, ka tu manies, bet tad hop aizbrauc, atbrauc un visiem liecies izmainījusies, un tad par to runā. bet es negribu, jo nekur jau daudz es neesmu mainījusies. tikpat daudz cik citi. un tā pati vien esmu tāpatām. bet silda doma, ka tie, kam jāzina, to zina.

***

domāju- rīt life drawing, tad visa diena brīva, jo nav darba. un tā visu laiku, aizmirstot, ka rīt ir angl.val kursi.
nezinu, kādos plašumos es lidinos, bet man nav mainījies gads, es joprojām 8tā gada grafikā dzīvoju.
 
 
chocolat
05 January 2009 @ 07:08 pm
 
kā no dziesmas- ti rusalka, ja ribak [..] nam ne vstretitsja ne kak..
tikai- man ir diena, tev ir nakts.nam ne vstretitsja ne kak..