Tāds nogurums manu ķermeni šķiet vēl nav lauzis nekad. Tas nav vienkāršs nogurums, tas ir nogurums itin no visa- no katras situācijas, ar kuru saduros, no katras netīrās molekulas, ko ieelpoju. Un vienīgais, ko es visvairāk par visu vēlos, tas ir dzirdēt mūziku, bet tas man ir liegts, jo web-kamera ir nolaupījusi skaņu ar savu pārlieko foršumu. Un tas mani sadusmo. Ārēji es dusmojos un lādējos, bet iekšēji man ļoti gribas sabrukt un sākt raudāt.

Ziemas/rudens/pavasara/vasaras depresijas savienojums.