visas manas rudenīgās muļķības.

***              

manī ir tik liels tukšums.tukšums, kas jāpiepilda ar visu saulaino un gaišo.

Bieži pieķeru sevi domājam-man taču būtu jālec līdzi Gunāra Saliņa dzejai, man būtu jādzīvo līdzi idiotam un Annai Kareņinai un visiem visiem pārējiem. Dažreiz man paliek bail no tā, ka tukšums pārņems mani visu.

Bet es tikai vēroju rudenīgo Rīgu ar visām tās lietainajām debesīm un pūkainajiem mākoņiem,. Galvā atzīmēju ar ķeksīšiem par cik rudens lapas ir kļuvušas raibākas. Es tikai padodos vājībām. šokolādes un tējas vājībām. drīz es pati pārvērtīšos par antioksidantu un endofrīmu.muļķīģi.

Man sevi vēl tik daudz jāaudzina.

***

Vairāk kā jebkad man gribas kaķīti, un kaķīši paši nāk pie manis. un es viņus mīļoju, bet nedodu siltas naktmājās, kaut arī ļoti gribētos.

Un vairāk kā jebkad es dzīvoju savos sapņos, ticot visām savām ilūzijām.

Vēl man gribas satvert tevi aiz rokas un doties cauri rudenīgajām alejām, kuru staltie koki aizsedz debesis ar brūnganoranžām kļavlapām.

***

Ak. ir jāelpo, ir jāieelpo katra pozitīvā molekuliņa.