on september

Šonakt es murgoju, vairākkārt modos, lai sakārtotu segu, kas murgos tika savandīta vai pat nomesta uz grīdas, mirklī, kad to kārtoju, es kaut ko domāju. Pamodos 11., tas ir mans vēlākais rīts pēdējo vismaz 3 mēnešu garumā, un centos atšķirt patiesību no tikko redzētā neprātīgā sapņa, kuru vēl no rīta skaidri atcerējos, bet tagad esmu aizmirsusi. Rīts sākās ar pienu un pārslām, un daudz zālu tējiņas. 

jūtos slima.

 

ardievu holivuda!

Holivudas smaidi ir tālā pagatnē, arī nedabiskie, ieprogrammētie rīta "čau-skūpsti". Tas viss, kas kādreiz izraisīja rīta nelabumu, jo skolas telpās tas bija neizbēgami, tagad ir pavisam svešs. Tagad no tā es bēguļoju vēl vairāk kā kādreiz. Un vienīgais, kas man atgādina, ka tādas lietas patiesībā dzīvē kaut kur eksistē ir draugiem.lv portāls, kur galerijās karājas garlaicīgas bildes, kas maz atšķiras viena no otras.