Aiztaisot acis, redzu daudz kustīgu bilžu. Bildes ir krāsainas, straujas un tad pēkšņi lēnas- it kā priekšmeti un cilvēki sāktu dejot valsi kā to mēdz darīt rudens lapas un pēcpusdienas negaisa ceriņi.
Rudens smaržas un kanēļu svecīšu smarža, un tējas smarža. Man pietrūkst tikai kaķītis. Pēdējā laikā es visur redzu kaķīšus un visur tos samīļoju, es zinu jau kopš bērnu dienām, ka ielu kaķus aiztikt nevar, taču man dikti gribas.

MAn gribētos biežāk satikt savus draugus un vēl man gribētos, lai dienas patiesi pagarinātu par pāris stundām, kā reiz par šo lietu ieminējās ieva.

***
haosā mēs dejosim rudenim līdzi
haosā mēs skarsimies svētajai zemei
haosā mēs mīlēsim viens otru
jo šobrīd es esmu haoss
taču man piemīt vieglums
es neesmu akmens
es neslīkstu
noturot laivu nekustīgu uz ūdens
es lidoju baltiem baložiem līdzi
es dejoju domu laukumā kantrī mūzikas pavadījumā
es mīlu akmens tilta vakarus
un vanšu tilta rītus
rudens smaržas un neprātības
un es esmu neprāts
neprāts ar sirdi