Autobusā vēroju vecu cilvēku sejas vaibstus, vēroju smalki iespiedušās grumbas. Vēroju tās kā līnijas, kuras atstāj katrs notikums un pārdzīvojums dzīvē. Domāju par to, vai viss ir izmantots. vai mēs spēsim nosargāt to, kas mums pieder. Vai spēsim nosargāt un stiprināt.