Bruģis maigi ir ieskāvis tramvaja sliedes un laimīgs tagad mirdz tā, it kā to tikko būtu atsvaidzinājis pavasara lietus. Iela vēl ir tukša, cilvēki mierīgi, tramvaji klusi. Laiks straujš.

Es iedomājos, ka visu laiku mūs kāds vēro, mums nemaz to nezinot. Man patīk vērot cilvēkus, pavadīt viņus ar savu skatienu un novēlēt klusām jauku dienu. Taču doma, ka kāds varētu vērot mani, man nav tīkama.

Lai jums visiem šodien labi klājas!