agraak cilveeki priecaajaas ar mazuminu, tagad nekad nav pietiekosi.
Tas ir kaut kaads naudas un egoisma uzplaukuma laikmets. un varbuut arii vientuliibas.
tiekshanaas peec kaut kaa nesasniedzama, ar domu, ka visu reiz varees nopirkt, bet nevar.

Lai nu kaa tur buutu, katram nu ir savas tacinjas un ir jaapriecaajas vien par to, ka taas sakrustojas, iet blakus. Jaaprot noveerteet.

Un jaapaarstaaj visu meeriit (nu taa kaa tirguu reizeem, kurs vairaak dara, kurs vairaak raksta, kurs vairaak domaa. visi tie kurs kluust svariigaaki par cilveeku).

Un jaapaarstaaj cilveeki kaa lietas uztver- kaads ar, kuru labi pavadiit laiku, kaads, ar kuru aiziet padejot, utt. Un kad beidzas visas taas intereses, tad nokriiti no tacinjas.
Laikam cilveekiem paaraak atskiriigas veelmes.

Bet vispaar reizeem gribeetos taa visu vienkaarshi un sirsniigi. Bez svarinjiem un apreekiniem. vienkaarshi klusa saprashanaas in pietiesums. Nekaadu uzspiestu pienaakumu- nekaadu egoistisku speelu.

Eh, es laikam aizvershos man par shito visu paaraak daudz ko teikt.