porcelain

paldies, paldies!

Mon, 26 May 2014 20:53:56 GMT

cik burvīgi, ka ciba tomēr ir stabila vērtība. Tā ir! Jūs esat.
Ja nu pēkšņi gribas parunāt ar sevi atskaitei pirms dzimšanas dienas, vai arī palasīt latviešu valodā, ar interpunkciju.
Paldies, ka jūs esat.

#down slow

Wed, 04 Aug 2010 22:02:01 GMT

miegu ciet ar asariņām. jā.

re,mans mīļākais laiks gadā.

Tue, 25 May 2010 13:25:29 GMT

Ir slikti. ir šausmīgi. ir pagājuši divi mēneši, bet es arvien neesmu iemācījusies būt viena.
šodien diena ir pati sliktākā, laikam tas vadzis ir lūzis. un es tam līdzi.
esmu piepinkšķējusi visu trešo autobusu, braucot mājās.
bet mājas...tas ir tāds jēdziens. te nav manas mājas! es arvien dzīvoju ar sajūtu, ka manas mājas ir spilī.
un, jā, es iepriekš teicu, ka man vienalga, ka viņi ir kopā un ir manā acu priekšā, bet nav. man nav vienalga.
sasodīts! šis ir mana gada mīļākais laiks, kā viņš drīkst būt tik šausmīgs. un kā lai es saņemos, nē, patiesībā, es negribu saņemties.
es visus šos divus mēnešus biju saņēmusies.
es vairs negribu saņemties.

mmmmmmmm!

Sun, 07 Mar 2010 08:32:13 GMT

man beidzot ir iekāriens atkal fotografēt. vakardienas lielisko filmiņgaismu es, protams, palaidu garām, bet es apsolos laboties.
un, protams, man ir pilnīgs juceklis galvā. un beidzot zvanīja ģimenes ārste. :))

#300

Mon, 30 Nov 2009 15:28:44 GMT

nu, ko sākums jaunai dzīvei. ;)

Sun, 08 Nov 2009 10:41:24 GMT

es izlūdzos vienu brīdi miera šajā ņirboņā, apstāšanās brīdi, vienu sastinguma mirkli.
es izlūdzos nejust šos taureņus, neredzēt viņu krāsas,nedzirdēt čaboņu, es izlūdzos nejust.
es izlūdzos ne negrībet viņus, ne gribēt - lai viņi ir, kā ir, lai es esmu, kā esmu.
lai es nemīlu viņus, vienu brīdi lai es nemīlu viņus, vienu mirkli lai viņi izplūst man, izgaist un palieku viens vienīgs.
es izlūdzos vienu brīdi,lai es palieku viens vienīgs- taureņu vidū brīvs bez taureņiem.
ak, es trenēju savu redzi, lai es varētu neredzēt. es modinu savu dzirdi, lai es varētu nedzirdēt. un es izlūdzos sev vārdu, kas nesauc vārdā. saki, ka esmu apklusis. saki, ka esi apklusis. saki, ka ir kluss.
(I.Ziedonis)

#266 vairāk ļaužu ar laimīgām sejām. o, te nu riktīgi garais. endžoj!

Sun, 11 Oct 2009 08:08:13 GMT

tā. šoreiz es nevar nepievienot garu ierakstu, bet drīkst jau arī nelasīt. ; )

vakar principā ļooooti nejauši sanāca piedalīties piedzīvojumu sacensībās "aķīs '09". par to es uzzināju burtiski 20 minūtes pirms pulcēšanās ar saviem komandas biedriem, kurus, protams, es nekad mūžā nebiju redzējusi un pat ne dzirdējusi. bet nu saņēmos, aizgāju, paspēju iepazīties. sanāca tā, ka man it kā vajadzēja aizvietot kādu meiteni, kurai ļoti sāpēja vēders naktī. nu, iepazinos, uzzināju, cik daudz no nepieciešamā ekipējuma man nav (par to vēl te tālāk būs), bet te pēkšņi negaidīta ziņa (10min. līdz startam), ka ir vēl viena komanda, kas piedalās un viņiem trūkst meitenes un tāpēc meitene ar sāpošo vēderu nolemj piedalīties, bet man, savukārt, tādēļ ir jāmaina komanda. un te nu es beidzot iepazīstot ar savu komandu, kas startēs ar nr.9 un kurai es turpmākās 9,5 h būšu vājākais ķēdes posms. pirms starta tapa bilde ar nosaukumu "vairāk ļaužu ar smaidīgām sejām",es uzzināju, ka sacensības var būt pagaras, sapratu, ka nu ir problēmas, jo man jau, protams, nav ne ēst (snikerīši utml), ne ūdens. bet nu. sākam. sākumā viss tādā relax režīmā- orientējamies ar riteņiem. pateicoties kam, es pirmoreiz tieku salaspils botāniskajā dārzā, kaut arī laiciņu dzīvoju apm. 1 km attālumā no tā. pāris kaut kādi pārbaudījumi viss skaisti.sākās arvien akmeņaināki ceļi un taciņas, kas jau sāk nepatikt manam pie riteņa nepieradušajam dibenam un, jāatzīst, ka arī galvai, kuru baigi krata. tā teikt- "tip for myself": kad pirkšu riteni, ņemšu ar amīšiem un arī uzreiz labu sēdekli. oukei, viss turpinās. komandas nevājam puisim (mazliet nīgrs vai arī kluss pēc dabas, īsti nezinu) salūst bremzes. komandas smukākais dalībnieks puisis, labo, es asistēju turot viņa riteni (komanda taču).labi, pačakarējamies, salabojam, turpinam. nokļūstam nākamajā posmā- mežā. značit būs jāorientējas.es šajā jomā- nulle absolūta. bet puiši mākot. ok. sākam.stratēģija ir, pirmo punktu atrodam ātri, em, bet meklējot otro....nedaudz "izejam no kartes", tā teikt. 40 min filozofēšanas, kur atrodamies.es piedalos gandrīz nemaz, tikai saku, labāk ejam vienalga kur, nekā stāvam. āa, aizmirsu- skrienam. : ) tiekam atpakaļ kartē (jo izrādās, ka kompass nemēdz melot, "tip for myself": nekad neapstrīdi kompasu). tālāk viss iet diezgan labi. orientējamies, skrienam, lienam , brīžam es tipinu, jo tā sasodītā gūžas saite sāp, bet jau pirms starta noslolījos nekunkstēt, tāpēc-es turpinu skriet. spēku sāk zust. ēst gribās, un te, komandas smukākais dalībnieks (arī ar vislielākajiem pārtikas krājumiem) piedāvā man serenādi (konfekti, protams). nu es nevaru izstāstīt. BAUDAAA!
pa kumosiņam un lēnām. sāku domāt, ka varbūt es vājāka nekā man šķita, bet tādi brīži būs arī vēlāk.labi "izorientējamies" skrienam uz starpfinišu.skatamies: o, esam pakāpušies rangā. tas priecē. dabujam jauno karti: atkal riteņi.dibens sāp, bet man prieks, ka vairs nav jāskrien. toties izrādījās, ka jābrauc pa velns sazin' kurieni. un te top vēl viens "tip for myself": man patīk bebri, jo pa viņu aizsprostiem var tikt pāri grāvjiem. nu šitajā posmā, nekā īpaša: minies, minies. vienīgi nākamreiz man somā būs kāds ibumetīns, jo tā galva sakratītā SĀP. bet es nekunkstu,atceraties? nu, skatamies kartē, mūsu loģiskās galvas domā, ka starpfiniši iet loģiskā secībā 1, 2, 3 utt. NEKĀ! aizbraucam uz 3. un saprotam, ka vispirms bija jābrauc uz 5.! man ir dusmas, bet es esmu jauka. a tas 5. vēl jāmeklē, es nebūtu atradusi, bet puiši- visu cieņu, ar rūdījumu, tā teikt. atrodam. mana kuslā galva jau domā, ka tūlīt finišs.....a izrādās, ka mēs knapi pusē.man šoks! nosaukums ta bija tautas klase!vai tad es neesmu tauta? noriju dusmas, braucam uz to 3. starpfinišu. ak mī un žē! tur jābrauc ar laiviņām. a man i dzert, i ēst gribās.bet es neko. sēžos tik iekšā. bet mani puiši, nu,nu, nu zelta cilvēki- ieliek sausākajā vietā (pa vidu) + saka, ka, lai pat neņemu airi. protams, galvenais cēlonis šim žestam bija tas, lai es visu nesabojāju ar savu tizlumu. domās braucot- visādas. man taču pēs pusmaratona likās, ka neesmu nekāda vājā, a izrādās.eh. labi. savācam kontrolpunktus, tiekam krastā. un te manī ceļas komandas gars: a davaj,es būšu tā kas slapinās kājas un vilks laivu krastā. domāts darīts. un es redzu, ka tas paceļ tomēr manas akcijas komandas biedru acīs. bet es tomēr palieku vājākais ķēdes posms. un tur jau neko! nākamais posms, it kā nieks 3 km ar riteņiem uz ātrumu, vērtē komandu pēc lēnākā tb manis. a man taču sausa mute un ēst gribās. mīlīši,lūk te man galvā bija lūzuma brīdis- dusmas un nogurums, sāpes, bet komanda arī. ar asarām viena acs kaktiņā, bet minos. un pie finišas stāv organizatore Dace. un ziniet ko viņa? viņa man drusciņu karstas un saldas tējas un pīrāgu (gaļas). un te es izkusu.no laimes. bet sacensības nebeidzās. atkal minamies, atkal dubļi utt. un te pēkšņi mani mīļie komandas biedri mani pārsteidz atkal. piestāj pie veikala un pērk ēdamo un ēd. 30 min.! es aizmirsu pateikt, ka pēc laiviņām mēs pakāpāmies diezgan augstu rangā.nu manas ar mātes Daugavas ūdeni pilnās kājas salst. bet es neko. viņi pielnījuši.ok. turpinam. sāk jau tumst, a mēs pa dārziņiem. pa meža dubļiem. sasniedzam nākamo staprfinišu. tur pasaka, ka laika līdz finiša atskaitei maz, varat izlemt, vai pēdējo skriešanas orientēšanos ņemam. man prieks, ka neņēmām. : ) tagad bliežam pilnā ātrumā uz finišu. a tumšs! un mēs pa mežu. ar smuko komandas biedru mēs saprotam, ka klusais ( vai arī nīgrais) aiz mums vairs nava. smukais brauc meklēt un atsāj mani vienu, tumsā! a jūs ta zināt, cik ļoti man bail no tumsas. turklāt vienai un tādā paklusākā vietiņā. stāvu, stāvu, gaidu, gaidu, braucu atpakaļ pa mūsu takām. saucu, nekā. garāmejošajām komandām prasu- nekā.sākas paranoja, bliežu uz finišu ar citu komandu. te gadās diezgan ekstrēms tiltiņš, es pa tādu dienas laikā toč nebrauktu ar riteni, viena riteņu sadursme (viss tikai tāpēc, ka man nav elektrisko lampiņu ritenim, un te rodas pēdējais "tip for myself", ka OBLIGĀTI vajag). nu neko, atstāju tai komandai savu numuru, moš viņi pie finiša manējos redz. es 200 m attālumā, ja kas gaidu.(mobilos, protams izmantot nedrīkst, bet šī taču ir extreme situāicja). jā, ir zvans, manējie jau finišā. kā beigās izrādījās, klusais komandas biedrs nejauši sekoja kādas meiteņu komandas riteņa gaismiņām (finišēja ar viņām), smukais meklēja mani un pēc tam finišēja viens. LABI, KA NEDABŪJĀM DISKĀBELI, tad gan būtu škrobe. nu, un tad happy ending- mums iedeva siltu soļanku, es mājās sasildīju pēdas, aizgāju uz apbalvošanu. btw, mēs palikām 8 (distances laiks 9h un 43 min.) no 10, bet, ja atceraties, ka man sākumā bija cita komanda, viņi palika 10. : ) bet galvenais jau ir finišēt.vismaz man.
nu lūk, un tad es braucu pie jūlijas uz dzimšanas dienu, plkst. bija 22 ar kaut ko. jutos lepna par katru moku km. : D
visiem, kas izlasīja:
1) cepums
2) davaj, pavasarī arī būs "āķis", var izmēģināt.

#242

Wed, 26 Aug 2009 21:22:56 GMT

speciāli liene:
NEKAS NENOTIKA!
(kā jau es iepriekš paredzēju)

#211

Fri, 26 Jun 2009 16:01:54 GMT

sveicet, sveiciet!
esm tikusi uz nākamo kursu!
3 done, 3 to go.

#196

Sun, 07 Jun 2009 12:52:53 GMT

pēcdarba dienās šī dziesma uzlādē.

#194 kā Tev iet un ko Tu dari.

Thu, 04 Jun 2009 20:18:47 GMT

mīļais draugs!
ja ne simts gadu, tad vismaz pāris mēnešus neesmu ar Tevi runājusi.
varbūt esmu ziņkārīga, varbūt man vienkārši gribas ar Tevi parunāt,
un varbūt vēl tūkstošviens iemesls,
bet dod ziņu.
aizmirsot manu kārtējo palaisto dzimšanas dienu un visu, visu.

P.S Tu zini, ja tas ir par Tevi. piezvani. :>

#193

Thu, 04 Jun 2009 11:33:24 GMT

bāc, cik tā pasaule ir maza. vismaz ciba un Latvija.

#192- es jau teicu, ka esmu briesmiīga?

Wed, 03 Jun 2009 18:56:28 GMT

es un sidrs vs pat. anatomija.
uzvar- sidrs. bumbieru.

#191- sev.

Wed, 03 Jun 2009 10:10:05 GMT

man riebjas, riebjas šis pirmseksāmenu laiks. tā sēdēšana mājās un mācīšanās, kad apkārt var tik daudz vis kaut ko.
un visvairāk kaitina, ka neviens jau nesodīs arī, ja es tagad nemācīšos. tikai pats lielākais un klusākais soģis.
mani posti ir neciešami garlaicīgi šobrīd, gluži kā es pati.

#190

Wed, 03 Jun 2009 09:59:33 GMT

sajūta bija pareiza, propedeitika pārcelta uz rītdienu. sēžam mājās ar pat. anat.!

#189

Wed, 03 Jun 2009 07:56:03 GMT

šodien briesmīgi negribas stūrēt uz rīgu, lai gan parasti meditācija tikai ar sevi mašīnā, man uzlādē.

#188

Tue, 02 Jun 2009 08:07:45 GMT

es esmu briesmīgs cilvēks, es pa logu noskatījos personīgā traģēdijā. mūsu piemājas ezerdīķī kāds noslīka. vienīgais par ko ir prieks, ka tas nav bērns, jo bērni te ir biežākie peldētāji. tas ir pieaudzis vīrietis, vakarnakt te ļoti tusējās. un viņš ir no vakardienas, stingums iestājies.

#187

Mon, 01 Jun 2009 15:58:44 GMT

es zinu, ka katra vasara ir īpaša, bet šo es gribu vēl īpašāku. sāksim jau ar laiviņām.
un, protams, īpaša jau tā būs arī tad, ja pieveikšu šo sesiju. un vēl "signes sen neredzēto draudzeņu salidojums".
un bauska. un vēl es gribu apciemot radiniekus. un iet pārgājienā un riteņbraucienā. :)))))

#186 laiviņas, laiviņas.laiviņas!

Sun, 31 May 2009 16:47:41 GMT

kā tur bija ar tām laivošanām pa upēm. varēja arī vēlāk vasarā? man ļooooooti gribas, bet nākamās nedēļas iespēja pačibēja.
piedāvājiet man vēl! lūdzu, lūdzu. un pēc tam es jūs aicināšau. :)

#185

Sat, 30 May 2009 13:46:19 GMT

neviens mani nemeklē, telefons klusē, draugi un epasts tukšs.
un es nesūdzos.

#184

Wed, 27 May 2009 17:21:01 GMT

man rīt būs 21 torte un 21 svecīte.
un paldies visiem, visiem par sveikumiem.

#184 tiešā tekstā, bez nekādām puķēm.

Wed, 27 May 2009 05:14:04 GMT

šodien ir mana dzimšanas diena, tā kā pēdējo divu gadu dzimšanas dienas man ir bijušas smagi stulbas, es ļoti gribētu cerēt, ka šajā notiks kaut kas labs. aa, un vēl, gribu sev šodien uzdāvināt apmāksātā lietotāja statusu, kas tur bija jādara ar tiem astoņiem eiro?????
čau, es eju skriet.:))

#183

Mon, 25 May 2009 19:26:05 GMT

viena mīļās tējas porcija un mazliet, pavisam mazliet pāriet domas par skolu. es zinu, jūs smiesities un teiksiet, ka skola jau nav galvenais dzīvē un, ka viss ir pārejoši un tā varbūt arī ir, bet es, nudien, nezinu. nezinu, kā man pārdzīvot. runā, ka trešā sesija un piektā vasaras sesija jāpārdzīvo un tad...var sevi sākt saukt par mediķi.

bet principā dīvaini, iespējams, ka, starp cilvēkiem RSU kopumā, es esmu piedalījusies visvairāk dzīvību glāšanās, vai vismaz pirmajā desmitniekā. un tomēr tik ļoti baidos no prof. Lejas.

#181

Tue, 19 May 2009 09:49:26 GMT

šodien aizstāvēju beidzot to ķirurģiju. eksāmens nebūs jāliek. dabūju 8, bet varēju dabūt deviņi, ja vien mūsu augstskolā nebūtu iekartots tā, ka docents vienmēr zina labāk, arī tad, ja neko nezin par konkrētu jautājumu. bet ok, par vienu eksāmenu mazāk arī ir labi. :)))))

#180 - piecītis.

Sun, 17 May 2009 20:25:35 GMT

darbā mani dakteris izsmēja, ka šodien skrēju tikai piecīti, tad, nu, apsolos nākamgad skriet, ja ne pusmaratonu, tad vismaz stafeti.trīs mēs stafetei jau esam savāušies. medīsim vēl vienu. :D
btw, noskrēju tomēr labāk nekē pagājušogad par 3 minūtēm, turklāt šogad nebiju trenējusies vairāk par diviem km.