cho - Post a comment

Tupēju uz piemājas marmora trepītēm, vēroju garāmejošos cilvēkus, priecājos par smukajiem suņiem (Mārim taisnība - klaiņojošajiem suņiem ir skumjas acis. Saimnieku suņi savukārt pārvietojas tā, ka no viņiem staro priecīga pašapziņa) un domāju par labu rīcību (jautājums par to, kas ir labi un labs, kopš ielaidos mīlas romānā ar filosofu, ir kļuvis šausmonīgi piņķerīgs un, es teiktu, teju neatbildams), un izdomāju, ka turpmāk jāievieš ikdienā par vienu labu darbiņu vairāk. Pirms kāda laika saņēmos un pievārēju savu egoismu, nolemjot nesmēķēt lielā dzīvoklī, kurā dzīvo trīs nesmēķētāji. Nākamais solis - turpmāk vairs nemetīšu nodeguļus turpat, kur tos met pārējie - uz ielas, bet pāriešu pāri ielai, paiešu pāris soļus un iemetīšu tos miskastē. Un še tev - aizgāju līdz miskastei, paskatījos pa labi un ko tur ieraudzīju? Rotaslietu veikalu, kas gozējas tieši aiz mūsu mājas. Un šitā es tieku atalgota par savu labumu??!! Ar vēl lielāku kārdinājumu?? Pilnīgi interesanti kļūst - nez kas slēpjas aiz nākamās miskastes? :D
Vai, ignorējot ubagus, kas man šodien nekaunīgi nāca klāt un, kā noprotu, prasīja naudu, es rīkojos labi vai slikti? Vai viņi, iespējams, domājot, ka man ir nauda, jo esmu no Eiropas, un uzskatot, ka man ar viņiem jādalās, rīkojas labi vai slikti? Ej nu te kādam iestāsti, ka, lai gan mana valsts atrodas ES, tā šobrīd, iespējams, ir nabadzīgākā valsts šajā burziņā un ka mans maks ir tikpat tukšs kā Latvijai.