cho - Post a comment

Pirms kāda brīža teicu, ka jūtos pelnījusi jaunu kleitu. Izrādās, esmu pelnījusi ne to vien :)
Šorīt plānā bija Dolmabahčes pils. Aizbraucām ar prāmi, aizgājām kājām un ieraudzījām garu rindu, kas vispār uz priekšu nekust. Pēc aptuveniem aprēķiniem izspriedu, ka tad, kad tiksim pie biļetēm, apskatei paliks nieka stunda, nu neko, čāpojām uz Istaklal.
Vai man dieniņ vai! Bilance - divas kleitas, divi mēteļi un līdz sirds dziļumiem nelaimīgs Māris. Par bilanci kontā labāk nedomāt.

1. Nav ko domāt, ka šoreiz nemaz tik traki nebūs. Būs. Mīļotais vīrietis iepirkšanās tūrē ir jāatstāj mājās. Viņam nepiemetīsies lielā skumja, bet es iztikšu bez sirdsapziņas pārmetumiem. Ceru, ka abi to kādreiz iemācīsimies.
2. Arī pēc garas un pat mani nogurdinošas dienas man joprojām ļoti patīk tā iela. Ienirt pūlī un ļauties. Galvenais jāpiebremzē Visakadabra un vairāk jāklausās mūzikā un jāvēro cilvēki.
3. Turki laikam ir tādi pat protestētāji kā franči, vien viņi nestreiko, bet pauž savas pretenzijas Istaklal. Āzijas pusē nekādus protestus nemana, bet tur.... kā speru savu kāju uz šīs ielas, tā ieraugu demonstrāciju. Šodien kūkotavā pat sajutām kliedējošās gāzes smaku.
4. Ozsut! Delvira ir mans kūku eņģelis. Ja viņa nebūtu par šo vietu pastāstījusi, nez vai pati ieietu. Bet tur ir īsta paradīze tādām našķumīlēm kā es! Kūkas viena par otru smukākas un gardākas, kūst uz mēles un uzlabo garastāvokli momentā.
5. Staigāšana pa veikaliem nogurdina. Arī mani.
6. Līst. Ir sācies rudens. Taču čīkstēt neuzdrošinos, neatceros, kad oktobra vidū būtu priecājusies par 22 grādiem saulītes virzienā.
7. Mana mūza lielo palagu rakstīšanai ir aizbraukusi uz siltākām zemēm.