cho - Post a comment

Pirms pāris dienām Māra skolā mums pastāstīja, ka 10. oktobris Turcjā ir sēru dienu, jo šajā datumā no šīs zemes aizgājis Ataturks, tādēļ ik gadu 10. oktobrī pulksten 9:05 Turcijā ir klusuma brīdis, kad apstājas teju visi cilvēki un transportlīdzekļi un kādu brīdi piemin savu lielo vīru. Nodomājām, ka trakās satiksmes pilsētā šāds skats varētu būt ievērības cienīgs, un četri guļavas izdarīja lielu varoņdarbu - pēc dažu stundu ilga miega piecēlās pirms astoņiem, aizpeldēja līdz Eiropas krastam, iekārtojās labākajās skatītāju vietās uz gājēju tilta un gaidīja TO brīdi. Gaidīja, gaidīja un vēlreiz gaidīja un pēc kādām desmit/piecpadsmit minūtēm secināja, ka laikam vienīgie, kas pieminēja Ataturku Stambulā bija četri latvieši:)
Staigāšanas pilna diena nenormālā karstumā. Man arvien vairāk un vairāk nepatīk Sultanahmeta un šodien biju laimīga atgriezties mūsu mierīgajā un smalki mietpilsoniskajā rajoniņā. Lai dzīvo gandrīz miers un klusums!
Vakar atklājām, ka divu minūšu gājienā no mūsu mītnes ir jūrmala. Garumgara promenādītē pastaigām klaiņojošu suņu pavadībā. Vienā pusē izgaismota pilsēta un mūzikas skaņas no restorāniem, otrā - viļņi, tālas gaismiņas un zvaigznes. Pa ceļam satikām onkuli, kurš jūras tuvumā uz striķa sakarinājis balonus un piedāvā pa tiem šaudīties, Māris demonstrēja apskaužamu šautprasmi. Noskaidrojām, ka bāru iela naktī ir tikpat skaļa kā dienā un ka mūsu rajons ir ļoti patīkama vieta pastaigām.
Kad mājās atgriezīsies internets, jāatceras uzrakstīt par mūsu pirmo iepirkšanos krāmu bodē, par manu pirmo pastaigu vienatnē, par manu pirmo pasēdēšanu vienatnē Sultanahmetas parciņā, par turku rokasspiedieniem un par ielu muzikantiem. Man patīk, ka šī pilsēta mani katru dienu nedaudz pārsteidz. Tagad, kad man ir pamats zem kājām un mīksta gulta, kurā, zinu, gulēšu arī rīt, esmu tam daudz atvērtāka. Un, lai kā man arī neriebtos tirgotāju uzstājība, nevaru noliegt, ka pa laikam ir patīkami dzirdēt cukursaldus vārdus un pļāpas par thunder from the sky.
āāāā, šodien grand bazārā redzēju turku, kurš mūs ar Lī kā nezinītes "paglāba" no sliktā turka un uzvedās kā labais (jā, jā, protams, ka viņa izpalīdzēšanā ietilpa aizvešana uz viņa "labākā drauga" lampiņu veikalu), nomainījis frizūru un ticis vaļā no grebenes, pareizi ir, vīrietim ap četrdesmit, kurš valkā D un G jostiņas, grebene tomēr diezkā nepiestāv.