cho - Post a comment

Aizmirsu pastāstīt par interesantu skatu, ko pirms pāris dienām redzējām, atgriežoties no Kadikojas Sultanahmetā. Pa dienu Eiropas puses prāmju piestātne ir pilna cilvēkiem un kukurūzas, kastaņu un zivju tirgotājiem. Te valda liels troksnis, un cilvēku tiešām ka biezs. Pie tilta margām darbojas makšķernieki. Arī viņu ir padaudz, tiesa, nevar ne salīdzināt ar tiem bariem, kas makšķerē no tilta. Makšķernieki plastmasas glāzītēs tirgo garneles, vietām turpat uz restītēm tiek ceptas zivis, taču man kā pārtikas tehnologa meitai neceļas ne roka, ne mēle tos labumus pamēģināt.
Nu ja, bet par nakts tirgu - nokāpjam no tilta, un es pamatīgi samulstu. Tur, kur pa dienu plosījās cilvēki, šobrīd izklātas segas, uz kurām izlikti visneiedomājamākie krāmi - sākot ar "īstajām" nike/puma/adidas kedām, turpinot ar dīvaina paskata "ādas" jakām un vestēm, protams, neaizmirstam par "zīmolu" smaržām, kurām tieši šeit ir vislabākā cena (kādreiz būs jānoskaidro, cik tas ir),vēl te var dabūt dīvainus gaismekļus, ko spilgti atceros no padomju laikiem - tādi kā žilkas staru pušķīši, kuru gali spīdēja visdažādākajās krāsās (oj, kā apskaudu māsīcu par to, ka viņai tāds bija :D), arī rotas tur bija, somiņas, kurām piešūtie fliteri spīd pa gabalu, un spogulīši, maciņi. Mani visvairāk pārsteidza silto čību sortiments - man šķiet, ka tādas vajadzētu piedāvāt Ziemeļvalstīs, nevis Stambulā, kur ikdienas apavi ir iešļūcenes un šaubos, vai šobrīd dzīvokļos ir diži aukstāks nekā uz ielas (pagājušajā nedēļā vidējā temperatūra bija 28 grādi saulītes virzienā). Pēdējais kadrs no tirgus, kas mans spilgti iespiedies atmiņā - uz paliela ietves kvadrāta izkrāmēti mazu bērnu čībiņzābaciņi - kopā varētu būt kādi piecdesmit, katrs pārītis citādāks un tie izvietoti teju vai ar ģeometrisku precizitāti. Uzkāpju uz gājēju tilta - skats uz priekšu - izgaismota otra Eiropas puse un Galatas tornis, skats pa labi - kuģi, skats pa kreisi - Galatas tilts, skats pavisam pa kreisi - Jaunā mošeja un Suleimana mošeja, skats uz leju - nakts tirgus un bērnu zābaku pleķītis. Ek, Stambula, tu mani nebeidz pārsteigt. Bet, lūdzu, lūdzu, iedod man rīt kaut ko eiropeiskāku, sāku nedaudz nogurt no eksotikas (aozsteidzoties notikumiem pa priekšu - eiropeiskumu dabūju, šodien klīdām pa Galatas stāvajām ielām un ieklīdām diezgan modernā ieskrietuvē, kura man nedaudz atgādināja mūsu Rīgas "Istabu", tiesa, ja konkrēti salīdzina, tad būtu kā tajā anekdotē - ka bruņurupucis nemaz nav līdzīgs zilonim vai kā nu tur bija).

Mēs nu uz Kadikoju skatīties trešo dzīvokli. Pirms tam lielais uzdevums - sameklēt Starbucks, kas atrodas Modas centrā. Šā rajona kartes mums nav, bet ja reiz mums izdevās atrast Maltepi, tad šim pasākumam nevajadzētu būt grūtam. Es jau esmu sacerējusies, ka šis dzīvoklis būs īstais un ja tā, tad es varēšu teikt - agrāk ceturtdienās gāju uz "Moda Cafe", bet tagad dzīvoju vienā īstā "Modā" :)
Un atkal brauksim ar prāmi. Jipiii!