You can never be the most fastest or strongest, you can be toughest

Fri, 09 Mar 2018 12:38:40 GMT

Jāpieskrāpē arī uz cibas sieniņas - atlūdzos. No sava jaunā vecā darba pašrocīgi atrakstījos. Jo bija kungi ar čemodāniņu un piedāvājumu, no kura nevar atteikties.

Tue, 12 Sep 2017 11:16:23 GMT

Stroika kustās un stūrējam finiša virzienā.
Tas tā, ja nu gadienā kāds šo adresi vēl refrešo. Darbā ierastā zapara.

Tue, 02 May 2017 19:27:48 GMT

Gluži nemanot, bet dēlam jau pilni 11 mēneši. Labāk vēlu nekā nekad, bet sācis arī rāpot. Es, pilnīgi loģiski, savukārt, neesmu sācis ar moci braukt. Un neloloju cerības, ka motobraukšanas deficītu kompensēšu ar cibas ierakstiem..

Tue, 20 Dec 2016 12:38:57 GMT

Vairāk kā pusgadīgais dekrēts cauri, atpakaļ pie virpas. Jaunās vecās virpas, citā vidē, citā pasākumu centrā.

Mon, 18 Jan 2016 10:06:11 GMT

Paskat, jau divi gadi apkārt, kā pie vecās jaunās virpas rauju! Laikam jau rauju baigi masīvi, ka tik maz ierakstu. Tā rauju, ka pat nenoreaģēju uz šefienes norādēm uzstāties divgadīgajā anivērsarijā. Jāturpina.

Tue, 05 Jan 2016 10:36:40 GMT

Pirmais un vienīgais ieraksts 15. gadā.

Tue, 25 Feb 2014 12:19:36 GMT

Paldies jums, mani mazie, par konstantu un nenogurstošu interesi, atbalstu un reakciju uz šinī vietnē sarakstītajām vērtībām, domugraudiem un spēkapilno saturu. Tas man kā blogerim un visai žurnāla redakcijai ļoti daudz nozīmē. Jo es cenšos, rakstu un ražoju saturu ar vislielāko rūpību koncentrējoties uz satura augsto vērtību un neatkārtojamību. Tur man neviens cits nespēj turēt līdzi. Pat ne mana sieva, kuru allaž motivēju un dīdu kaut ko uzrakstīt vai bildes sabīdīt kaut kādos rāmjos, krāsās un izmēros. Tāpēc arī pareizi ir, nav ko komentēt sūdīgus blogus. Šeit gan var rakstīt apakšā visu, kas uz sirds un mēles (pirkstu galos).
Es, piemēram, varētu uzrakstīt, kā mēs sestdienas vakarā ar Gatiņu divatā un tad svētdienas rītā ar Gatiņu, Jāni, Ričiju un Aritu piecatā neiekritām rododanderā, bet gan ielikām Kūkēdājam pamatīgu kloķi Mamutu medībās. Trāpījām pat sešiniekā, taču kāpienu Kazbegā nevinnējām. Nekas, gan kazbegiju izdzersim citreiz, pa kluso un tikai savā kompānijā.
Eu, moču sezona nāk virsū. Dēli tā arī no čehola neizvilku. Nekas. Toties pieklājīgi paslidoju.

Tue, 18 Feb 2014 13:21:44 GMT

Nu, jau mēnesis vairāk kā riņķī, kopš biroja benķī piržu. Esmu atpakaļ savā vecajā kantorī, ar stipri specifiskākiem darba pienākumiem.
Ir ko ņemties un darboties. Pirmo algu arī atzīmējām. Taču nomāc telefona problēma.
Esmu sentimentāls bez gala. Ja vien trubas mainītu apzināti un pēc paša iniciatīvas, tad jau varētu to pievienoto vērtību kaut ka censties pārnest, taču, ja vecā klausule atsakās pati no sevis, tad viss slikti. Knapi foto spēšu pārvilkt uz gūgldraivu. Nez, kā būs ar kontaktiem, par NZ atmiņu pārbagātajām īsziņām nerunājot... Jāpadomā pie sevis, kādus telefonspecus un Hi-Tech-ninzas es pazīstu?

Par pagājušo

Tue, 31 Dec 2013 17:15:27 GMT

Tradīcijas jāturpina. Vecā gada atstāsts, Jaunajam lai jauda pietiek.

Gads, kā jau uzmanīgākie žurnāla lasītāji būs pamanījuši, sākās Jaunzēlandē.

Jauno gadu sagaidījuši Dunedinā, Janvāri pavadījām diezgan laiski, skatoties dabā, ķerot kadrus un vairoties no dedzinošās saules. Mēneša beigās arī darbiņus atradām. Ilustrācijai gan pilnīgs be-ēe.

Februārī jau abi bijām kārtīgi pie virpas piesēdušies. Es dragāju ar lāpstu un āmuru, kundze smuki šiverējās pa kancelejas noliktavu. Vīkenos gan cītīgi apkārtni izzinājām. Ielīdām arī alā.

Ilustrācijā darbs un darba rīks.

Marts, lielākoties, arī pagāja pie tās pašas putekļainās virpas. Kāpām kalnos, lūkojām jūru un svētdienās laiskojāmies Kraistčērčas botāniskajā dārzā koncertus klausoties. Sadzīve, mašinā dzīvojot, gan nedaudz paskarba. Jāmazgājās upē.

Aprīlī gan abi atvadījāmies no saviem vergturiem un sitām pa krubuli Dienvidu salas pašu zemāko galu apgūt. Ļoti intensīvs mēnesis, apskatījām daudz ko, nobraucām ari dikti daudz, pastellējām mājupbiļetes un sajutāmies jau nedaudz Dzimtenes saukti. Taču priekšā vēl bija daudz. Mēneša sākumā saremontēju auto, Pa vidam visiem parastajiem piedzīvojumiem, laulene arī ar pasaulē augstāko gumiju izleca. Ilustrācijai lai iet bilde no pasaules malas.

Maijā atkal piesēdāmies pie virpas. Nu, pareizāk jāsaka - palīdam tai apakašā: vergojām kivi augļu plantācijās, teorētiski dzīvojām hostelī, taču turpinājām gulēt mašinā. Tādējādi ari mašīnā nogulētais laiks mērāms teju sešos mēnešos. Bijām arīdzan otrā valsts galā, 1700km tuvāk ekvatoram. Kamēr paši staigājām šortos, tikmēr jau dienvidos sāka snigt, normāls rudens. Bilde nedaudz neveiksmīga - salūzis koku rāmis.

Jūnijs, par spīti visiem NZ piedzīvojumiem un notikumiem pagāja atgriešanās gaidās un priekos. Plus tur arī Jāņi, ciemošanās un repatriācijas bardaks, tomēr atgriešanās ir mēneša vārds Jūnijā.

Jūlijs, savukārt, sevī nesa galveno mūsu laicīgās atgriešanās iemeslu - Kārļa un Alises kāzas. Es gan pa vidam vēl pamanījos moci parūcināt, krietni ar Pozitivusa gatavošanos nodarboties un abi ar dāmas arī uz festu nobraukuši bijām. Tomēr izprecināt abus jaunos bij pienākums Nr.1 un liels pagodinājums arīdzan.

Augustā darīju to, par ko biju sapņojis visu NZ laiku - braucu ar moto. Un dzēru un ballējos arīdzan, bet motocikls is de kī. Daugmales MPS'ā 4.vieta.

Septembrī ar Peliņu drusku pašeptējāmies Bārbeles apkaimē, paldies viņam par to. Taču vēlāk Gatiņš pieaicināja palīgā ar ķieģeļiem drusku pažonglēt. Forša haltūra izvērsās Vecpiebalgā. Čut ņe metrs uzbērtas grunts, 50 sarežģīti bortu metri un 115 kvadrāti astoņās dienās.

Oktobrī mans mazais brālītis apņēma sievu. Pats priecīgs, brūte priecīga un es arī starā.

Novembrī iesākās normāla vidusmēra bezģeļstva. Nu, sākās jau oktobrī.. Turpināju apmeklēt vienu, otru darba interviju, sūtīt CV un laiski šeptēties pa Teikas dārzu ar zāģi rokās. Lielākais piedzīvojums gan bjia uz baigāko akcijas piedāvājumu iegādātā Bikram jogas deviņu dienu abonementa izmantošana. Bilde gan no tīmekļa ņemta..

Par decembra laiskumu varat lasīt augstāk, nekas diži nemainījās - tās pašas dažas darba intervijas utt. Paralēli lielajai kartiņu rakstīšanai un apsveikumu sūtīšanai iestājās ari neliela profesionālās identitātes krīze - ko darīt ar sevi, kura virpa visforšākā? Bet mēnesis taču sākās tik skaisti un balti, spēlējāmies ar ekspozīcijas laikiem... un ēzelis iebrida sniegā..

Laimīgu mums visiem Jauno gadu!

Mon, 30 Dec 2013 16:01:08 GMT

Kundze trako - četri jauni blogieraksti.

Fri, 27 Dec 2013 00:10:20 GMT

Davai, kā vecos laikos - par filmām.

Tikko kā tādu slaidu pulverstrīpu nāsīs iešņaucu 2 Guns ar Marku Vālbergu un Denzelu Vašingtonu. Nu, patika. Viegls, baudāms trillerītis, kurā labie sašauj visus, bet ļaunie šaušanas nodarbību laikā pīpējuši poligonā aiz krūmiem. Divi tipa labie mēģina tikt vaļā no trim vajājošām pusēm, pa vidu vēl daudzi citroni.

Vakar, savukārt, vecas mīlestības urdīts atdevos otrajam Kikāsam. Kļūda. Bigdedijs beigts, redmistam fāteris aizslaucīts ar bazuku, par ko jamējais dikti sapūties. Tad nu ņemās Kikāsu pārmācīt, pa tam lāgam varonis ar Hitgirles palīdzību ņem kačāties. Skuķene, toties, tīņu gados iekāpuse, mokās identitātes krīzē un negrib vairs kauties. Beigās visi ļaunie tomēr dabū pa acēm, divus labos tomēr arī novāc.

Kaut kad pasen viegla materiāla meklējumos uzdūros White house down. Ļoti veiksmīgs atradums. Patīkams šaujamgabals, Džeimijs Fokss kā vienīgais mazerfakeris, kurš spējīgs saraudināt Semjuelu L. Džeksonu, iejuties Baraka ādā un nu ir šaujošais prezidents. Pa Baltā nama pagalma mauriņu dragā ar džipiem, šauj ar bazukām un pats nams tiek svilināts. Prezidentu izglābj jauniņais vanabī drošībnieks, visi ļaunie beigās dabū pa acēm. Pilnīgi normāls Emerihs.

Vienvakar pie Toma tika rīkots vīru filmu vakars. No Die Hard 2, Dirty Harry, u.c. starpas izvēlējāmies Reservoir Dogs un Predator. Pirmais bij masveida patēriņam nederīga, tomēr Tarantino tipiska pērļu virtene, kuru jāspēj izbaudīt. Taču Predators, kā jau žanra klasika, delivero ar katru teikumu. Get to da čopā!

Volverīns. Eeehhhmmm.. parastie iksmeņi bij labāki, taču ieskats aizkulisēs un Logana pagātnē arī noder, ok. Nebija OK fakts, ka tas āmrijcilvēks kopā ar savu japāņu kolēģīti dabūja vizināties ar jaunajiem Ducati Diavel. Taču darīja to gana neticami - 500km vienā naktī līkumainiem ceļiem, pie tam - pa sniegu! Holivuda, kāpēc tu melo?

Mets Deimons labi izpildījās Elizejā. Patika tāpat kā man patika šā režisora iepriekšējais darbs devītajā rajonā. Vēl vairāk tomēr patika Deimona ārčenenemijs, dienvidarfrikāņu ēnu bruņinieks un bagātļaužu melno darbu darītājs Krūgers. Patika viņa akcents, atsauca patīkamas atmiņas no NZ satiktā dienvidafrikāņa. Filmas sjužets gana interesants un lietojams.

Lietojama arīdzan Now you see me. Patīkams maindfaks un spraigums sižetā, kā ari vizuāli skatāms gabals. Galu galā - filmā ir Morgans Frīmens!

Kaut kad žūrēju arī indonēziešu The Raid. Nu, moins! Pilnīga gaļa deviņdesmito gadu bojeviku labākajos kanonos. Pārmaiņas pēc ne-holivudas produkcija, taču uz beigām tās dūru cīņas drusku par garu sāka kļūt un asumu zaudēja. Pirmās divas trešdaļas gan OK. Meklējot filmu torrentos, jāpievērš uzmanība komentāriem par subtitriem, varbūt jāpameklē labāki.

Jāatzīst tomēr - pēdējā laika labākā skatītā filma ir There will be blood. Nesitiet tikai pārāk stipri, ka tādas pērles tik vēlu izroku un laicīgi neesmu iesūcis, taču tos filmas zirgspēkus nevaru noliegt. Liekama vienā plauktā ar Kur sirmjgalvjiem nav vietas un Gran torino.

Visam paralēli pa vienai sērijai lēnu garu sūcu iekšā veco Parks and Recreation, nu jau esmu otrajā sezonā. No jaunajiem seriāliem esmu uzsēdies uz Almost Human un The Blacklist. Abi labi. Vēl kāds būtu jāņem?

Thu, 19 Dec 2013 21:08:24 GMT

Lūk, jums peļņas modelis dīkdieņiem!

Sērfoju pa darba sludinājumiem un tēmēju uz ko starptautisku un ārējā tirgū orientētu. Tur, loģiski, multilingvāla vide, valodu prasmes neatņemama sastāvdaļa. Likumsakarīga ir tādos darba sludinājumos minētā vairāku valodu prasmes nepieciešamība. Bet tad ir tādi rāmāki aicinājumi līdzdarboties mierīgākos pasākumos - kasieris santehnikas bodē, noliktavas darbinieks. Pienākumi vienkārši un atbildība, domājams, zemāka. Nu, preci pieņemt, tīru darba vidi uzturēt, pasūtījumu noformēt... Abet pat tur pieprasītas gan latviešu, gan krievu valoda. Manuprāt, pilnīgi nepamatoti un ar darba pienākumiem nesaistīti.

Bizness kur, vaicāsi? Iestājies tādā darbā un rušini klusām pa savu noliktavu. Un vienā dienā iepērsies skladā preču piegādātāja šoferis Valoģa steigā brēkdams - gģe mņe eta paložiķ? Un tu tikai blisini acis un pārvaicā - kā lūdzu? Beigās, kad Valoģas sūdzības uzklausījis, šefs tev, šādu baurismu netolerēdams, šanci uzteiks, tu tikai neaizmirsti visu notiekošo lāgā piefiksēt, iespējams, arī digitāli iedokumentēt. A pēc tam uz VDI secīgi pēc tam - uz piekritīgo apgabaltiesu pēc no pirksta izzīstas kompensācijas, sāpju naudas un morālās traumas remdējuma.

reņģēdājs aizdomājās

Mon, 16 Dec 2013 14:50:51 GMT

Politisko virpuļdeju kontekstā vēlos lūgt politikā un sab.jautājumos apgarotos cibiņus man, pilnīgam baurim, nedaudz apskaidrot kontekstu ar tiem čekas maisiem, kurus nupat visgalvenākais ķirurgs Valdis nolēmis aizzīmogot uz vēl 30 gadiem.

Ir tak tā, ka tajos 'maisos, ir pilns ar vecu komunistu vārdiem, ne? Nu, tur ierindas biedri, sociālistiskā darba pirmrindnieki, kantoru čiekuri un stūra mājas galvenie pid@ri, ne? Tagad tie galvenākie pid@ri sagrābušies miļōnus un gudri irš pie Spriņģes vai bīda rebes vēju pilsētas bankrot-lurgā. Vai ari šiverējas pa Jēkaba ielu. Vārdus jau pa lielam tāpat visi zina. Tad kāpēc tos maisus turēt aizvērtus? Kāds ir pārmīzis, ka tos atverot sāksies 'hell on earth', apokalipse un 'a whole shitstorm gets loose'? Tipa, atklāsies ka, Brigmanis ir štučījis par Dombīša sievastēva spekulantbizīti ar poļu galošām, dēļ kā ticis pie vienvirziena biļetes uz plašās Sibērijas kūrortiem, un tagad lāčuks ņems un trīs nažus?

Ir kādam viedoklis, kāds var mierīgi situāciju apskaidrot? Vai varbūt kāds derīgs un kontekstuāli ģeldīgs links?

par specializāciju

Mon, 25 Nov 2013 11:43:11 GMT

Hmmm.. varbūt profils jānomaina?

Savos darba meklējumos lūkoju pēc kaut kā ar ar valodām intensīvi saistīta. Ir liela pieredze tieši ārvalstu klientu servisā, tulkošanā un komunikācijā. Tad nu tas arī tiek tieši uz grauda ari bīdīts, visādas fizuhas un LV tirgū orientētas operācijas otrajā plānā atstājot. Bet sarunās ar vienu, otru un trešo katnori visi kā viens sajūsminās par manu komunikācijas spēju, valodu prasmi un pieredzi, taču tajā pat laikā izsaka šaubas par to, vai tulkošanas projektu vadītāja amats būtu man piemērotākais. Zin'kā, darbs birojā, pie datora, zvani uz ārzemēm (džīzas, tieši tas, kam tiku apmācīts!), bet Tev tāds sī-vī, ar tādu pieredzi un dinamiku. Nez, vai būs interesanti.

Nu, tad jājautā, dārgā ciba, kuri darba posteņi ir tie, kur ir interesanti un spriedze neatlaiž? Varbūt, ka es nepareizajā virzienā meklēju.. Sniega tīrīšanu no jumtiem ziemā varat nepiedāvāt, to jau tāpat daru un vieta pie Igauņa jau aizsista. Nakts adrenalīnu noķert protu. Bet ko pa dienu?

Wed, 13 Nov 2013 23:56:41 GMT

Tik sen nebij zipāts! Prieks, ka neesmu aizmirsis servēt.

Wed, 13 Nov 2013 12:57:03 GMT

Nez no kurienes ļaudis ir nonākuši pie sprieduma, ka izdevīgakais laiks, kad zīmēties ar savu glāsttālruni ir publisks pasākums, rokkoncerts, piemēram. Nu man ir dziļi pohuj, cik tavai klausulei ir collas pa diametru un kāds zūms pieejams. Es vienkārši gribu baudīt mūziku un redzēt mākslinieku uz skatuves. Nē man netraucē applaudējošo ļaužu rokas priekšā, jo tas ir normāli. Bet nav normāli mēģināt kaut ko filmēt pa divdesmit metriem pilnīgā tumsā ir pārsātinātu fona gaismu ar telefonu. Ar TELEFONU, ibomicīt! Nu nav nevienam suņa sūdam tavs ieraksts vajadzīgs. Atmiņām? Lai paliek biļete, noķertā bungu vālīte vai mediators, nopirktā maika vai dajebkāds cits reāls atribūts. Tu tāpat pēcāk kompī nevarēsi atrast vajadzīgo failu ar to sūdīgo konča ierakstu, lai pēcāk skatītos (pie nosacījuma, ja uzņemto jau otrajā dienā neizdzēsīsi un tas nonāks līdz tavam cietajam diskam). Tā vietā būtu labāk ritmiski galvu pakratījis vai gājis uz priekšējām rindām mošot. Nošārēt draugos, feisbukā saki? Visiem patiks un liks smukus komentāriņus? Aizmirsti! Nu kam ir vajadzīgas piecas minūtes ar zibsnījošām gaismām uz skatuves, par kuru ir nojausma, ka tur kāds stāv un dzied, nerunājot par skaņu, kuras skaļums tālu pārsniedz to līmeni, kāda ierakstīšanai telefons ir paredzēts? Nevienam nav vajadzīgs! Netici? Paņem nākamreiz aizej uz rokkoncertu, iesāc filmēt pamatīgo rēkoņu uz skatuves kādas desmit sekundes, bet pārējās piecas minūtes no video aizpildi ar savas pakaļas tuvplāna attēliem. Un tad tādu video ieliec draugos ar tekstu 'biju uz pamatīgo roķīti, labs koncis'. Redzēsi, tāpat komentāros būs 'wow, man skauž' un 'bāc, pamatīgi nodeva'.

Ilustrāciju piedāvā chaika

Bet, ja objektīvi, tad Biffy Clyro koncerts pārspēja visas cerības un pārsteidza nesagatavotu. Neslēpšu, ka biju viens no daudzajiem, kuri nespēja dziedāt līdzi, jo neesmu tajā trūfanu saimē, kas visus albumus no galvas zina. Taču protu novērtēt labu mūziku un droši varu rekomendēt ikvienam šo grupu dzirdēt dzīvajā. Puiši uz skatuves svīst ne tāpat vien, bet no sirds un ierakstos dzirdamais nav pat trešdaļa no dzīvajā piedāvātā.

Žēl, ka nepaguvu kaut kur nopublicēt savu kopbildi ar puikiem no viņu pirmās klausīšanās reizes, kompja zaraza bildi paņēmuse sev līdzi. Saglabājusies tikai margināla fotoliecība no mana toreizējā Highfield '07 apmeklējuma, kura nupat jau aizgājusi kaut kādā savā orbītā pasaules retvītos un šārēs. Mana māsica, piemēram, pat uz pāris dienām atpērās no Londonas, lai viņus šeit dzirdētu. Iesaku jums arī. Piemēram, šovakar Varšavā.

Fri, 08 Nov 2013 01:15:17 GMT

Vo bļe! Nopizģīja ričuku a man pat neviena lādzīga bilde nav, ko mentūrai uzrādīt!

Thu, 07 Nov 2013 15:58:11 GMT

Sākās ar to, ka kundze man norādīja uz šo kāda galvaspilsētas bāra tvītu slavenajā čivinātājportālā:

Laternu stundā ‏@Laternustunda 29 Oct 7;18 AM Atbildi mums, kurā Novembra mēneša datumā Tev ir jubileja un saņem dāvanu 40ls vērtībā no @Laternustunda. RT šo ziņu un SEKO mums!

Nu, man jau nav grūti, nospiedu 'follow' un 'retweet' podziņas un, paziņojis savas jubilejas dātumu, dzīvoju tālāk, cepuri kuldams.

Tad, aizvakar, džīmails mani iepriecināja ar mana lietotājvārda pieminēšanas ziņu kādā svešā čivinājumā, sak' chirkainais kaut ko vinnējis. Vai man džessiņ, tas tak nenotiek katru dienu, teju 'christmas came early!'. Jamie lūdza uzvarētājus sazināties epastā.

Nu, uzrakstīju. Pa tam lāgam pamanījos ari jamo mājaslapā meņjū un preiskurantu izpētīt, kas tur vispābā notiek un čo za kontoris vispār. Rādās, ka ciparus vīri griež veselo saprātu nelietojot un trinīts par pudeli alus ir normāli. A kas man, es tak sorokovņiku vinnēju, iešu un nodzeršu ar saviem puikām. Domāju - aiziesim piecatā, paņemšu gaļas plati pa cēneri un katram vēl divi aļāki sanāks. Bet huju tev, cūkai apelsīnus sagribējās! Atbildes e-pasts no kantora nolika visu pa vietām un teica, atslābsti mazais, būs tā, kā mēs teiksim. Lorerija, laimests, dāvanu karte? Skuju! Pie mums pat nošvilpties maksā, bet to mēs tev uzsaucam. Uzsaucam ari ieeju, jo, galu galā, katrā respektablā kantorī par durvju atvēršanu savi dālderi jānoskaita. Un vēl mēs tev uzsaucam atļauju savu pakaļu uz ķebļa nosēdināt. Bet viens pats tu sēdēt nedrīksti, tev jāsavaņģo vismaz desmit dīkdieņi, kuri tavas jubilejas vārdā ir gatavi makus pavērt un par savu klātbūtni tavā ļembastā arī ko reāli maksāt. Sak, tu tik atnāc, uzsaucam, bet tā varza tev aiz muguras, tie lai maksā.

Kaut kur manīts koncepts. Ak jā, atceros. Kad savas četras vasaras par tūristu gidu nolauzu, tad šo piedzīvoju. Un nav nekā nepareiza tajā, ka gidam un busa šoferim krogs pilnu maltīti uzsauc. Galu galā, tā ir mana izvēle, kur divdesmit izsalkušus un maksātspējīgus doičlanderus ieturēties aizvest. Un krogs tādos gadījumos allaž protās. Viss normāli, pilnīgi pierasta prakse gadījumos, kad man tiek pateikts paldies par krogam izdevīgas izvēles idarīšanu. Vēlāk uz takša rullējot šo pašu piedzīvoju, kad nogribējušos spāņus pie maukām vedu - vīri brauc kuli izšaut, pa tam laikam dižmauka atnāk pie manis pateikties par atvesto klientūru ar vismaz Ls15,- par atvesto kundi.

Aber ko dara loterijkantoris? Paziņo, ka reku šitais te laimīgais ir vinnējis mistiskus Ls40,-, kurus taču tu negribētu laist vējā. Tikai, lai tos izmantotu un savai laimei pilnībā nodotos, tev jāatvelk līdzi kādi rumpji, kas to tavu laimi apmaksās. Nu labi, piesviedīsim vienu pudeli pļāpūdens, lai neliekās, ka pilnībā muļķi dzenam. Pudele uz 11 kakliem tak normāli, ne? Normāli vai nē, bet nesauc to par loteriju. Un nemēģini kādu par izredzēto pasludināt. Tā arī uzreiz vajag deklarēt - atved 10 tipus sev līdzi, nāc iekšā un dzer šampūnu par velti. Viss skaidrs. Normāla piramīdshēma. Bet nē, loterija, redz.

Atgādinu, ka tirgus bija par dāvanu karti Ls40,- vērtībā.
Sveiki! (flower)

Par godu Jūsu jubilejai koncertbārs "Laternu stundā" vēlas Jums dāvināt bezmaksas galdiņu rezervāciju + dzirkstošo vīnu uz kādu no mūsu koncertiem, kas notiks šajos datumos:

1. Kantrī vakars kopā ar grupu „Tālbraucēji” 8.novembrī

2. Kantrī grupas „DAKOTA” koncerts 9.novembrī

3. Kvartets „Čigānzēni” koncerts 15.novembrī

4. Ziemas Zaļumballe NR.6. kopā ar grupu „Pilnmēness” 16.novembrī

Dāvanā ietilpst:

1. Bezmaksas galdiņu rezervācija

2. Dzirkstošais vīns 15ls vērtībā

3. Bezmaksas ieeja jubilāram

Akcijai ir tikai viens noteikums: pie galdiņa jābūt ne mazāk kā 10 sveicējiem, tas ir 1 jubilārs un 10 sveicēji.

Dāvanā neietilpst ieejas maksa uz koncertu (Tikai jubilāram bez maksas ieejas uzrādot personas apliecinošu dokumentu)

Ja Jūs vēlaties saņemt šo dāvanu no koncertbārā „Laternu stundā”, tad Jums jāzvana Dāvim par galdiņu rezervāciju 26464982 vai davis@laternustunda.lv Atgādiniet viņam, ka Jums ir jubileja.

P.s. Sakarā ar to, ka ir vairāk kā 400 jubilāru, lūgums atbildi sniegt laicīgi, lai Jūsu dāvanu nerezervētu kāds cits!

Tue, 05 Nov 2013 23:16:36 GMT

Sieva izdomāja iztīrīt zarkukaiņu terāriju un nu ārāņemot tos skaita. Tika līdz 340. Ja interesē, vismaz 240 ir promdodadmi. Var turēt 3L brurkā vai dajebkādā citā lielā traukā. Ēd apmēram vienu pētersīļu bunti nedēļā. Izskatās gana frīkī un prot maskēties. Patīk sēdēt uz terārijā ieliktiem zariem un tēlot, ka ir zars.
Pieteikties slēptajos komentāros.

Wed, 30 Oct 2013 17:28:47 GMT

Vo! Bijām švāģerim palīgā pārvākties. Nu, kopā ar sievastēvu. Tikai mēs divatā un pats namatēvs. Stiepju, pūšu un svīstu.. un domāju, nē, drīzāk gan - brīnos par divām lietām: kā divi jauni cilvēki var apaugt ar TIK daudz mantām, taču tik maz draugiem, ka neviens nav tā cienīgs, lai palīgos atsauktu...

Mon, 28 Oct 2013 12:56:26 GMT

Darba intervijā: Kāds būtu jūsu ideālais sapņu darbs?
Jūs ko, jokojat? Ja es zinātu, kāds ir mans sapņu darbs, tad es te neatrastos!

Tue, 22 Oct 2013 18:43:18 GMT

Man škiet, ka tracis piektajā gadā bija nesenāk nekā kāds ieraksts šeit. Taču, ja nu kāds no maniem draugiem, paziņām vai kaut kā citādi dārgajiem cilvēkiem vēl nav zaudējis cerību šeit kaut ko ieraudzīt, tad šis lai iet ārā pie viņiem.

Iespaidojos no sievas nesen uzietā resursa kur nekas vēl nav zaudēts. Ar lepnumu vai tomēr nodurtu degunu jāsecina, ka mans tricārs iestāsies vēl šogad. It kā jau neesmu nekāds dzimšanas dienu fans un uzskatu, ka jautrai pasēdēšanai ar sev tuviem cilvēkiem nevajag īpašu datumu kalendārā, tomēr tricāru par nenopietnu ciparu nosaukt atļauties nevaru. 18 pienāca ar bezfilmu un paģirām, 20 arī bija pamatīgs rauts un pēc tā vienīgais īpaši gaidītais cipars bija 21, kuru arī neatceros, kā nosvinēju. Taču zinu, ka pēc tam vairs uz dzimšanas dienām nekoncentrējos.

Uz savu tuvāko draugu trīsdesmitajām jubilejām ierasties nevarēju sakarā ar savu NZ vizīti. Tāpēc arī nav poņas, kādai jāizskatās tādai ballei un ko tādā dara. Tomēr viens ir skaidrs - savu trīsntpirmo pēcjubilejas rītu nevajadzētu sagaidīt vieglu galvu. A ko darīt?, tas gan vēl jānoskaidro.

Drīskti brīvi izteikties un verbalizēt da jebko.

Thu, 12 Sep 2013 10:22:18 GMT

Ja tā padomā, tad pastāv daudz vairāk veidu, kā vienkārši notriekt deviņus latus. Arī pats tos daudzkārt esmu izmantojis. Kaut vai nesen, kad velnsviņzin kādā veidā pamanījos izšķaidīt savam glāsttelefonam ekrānu un nācās no Honkongas jaunu pasūtīt (btw, mans pirmais pirkums ēbrejā!). Tad nu izgājušpirmdien, sievas uzdevumā, devos pakaļ advertaizmentos minētajam piedājumam - deviņi lati par deviņām bikram-jogas nodarbībam. Pirku kundzei un pēdējā mirklī izdomāju - 'huisņim, paņems sev arī!'. Lats par pusotru strundu garu nodarbību nav gluži zemē metams piedavājums. Tagad tikai jāsazīmē savstarpēji izdevīgs laiks, lai deviņas dienas pēc kārtas varētu iet svīst un staipīties. Man gan tuvāka izklaide un svīšana dabā ar skriešanas un mopēda darbināšanas elementiem, tāpēc nedomāju, ka būšu no tiem, kas pēc šī īsā kursa iziešanas parakstīsies uz tālāko mēnešu kursu, bet ko jaunu izmēgināt?-kāpēc ne.
Bet vispār, pēc sievas dzimšansdiensballītes dārzā, bijām svētdien ar mopēdu aizvizinājuši līdz Ērgļiem. Nu, feini, es teikšu. Feini! Visa tā štrāse gan vēl nav sataisīta un Kangaru posmam tā ari būtu jāpaliek grantētam, lai rallistiem ir, kur izpausties. Tāpēc promceļš jārisina pa jauno Maskavas bāni līdz Lēdmanei un tālāk jau caur Madlienu un Ķeipeni uz Ērgļiem. No Tarupes vispār sākās īsta kompete un bauda mopēdu guldīt. Kundze gan pāris reizes čut'ņe knieba sānos, ka par ātru eju, bet riepām ta sāni kaut kā jāatstrādā. Vienītī tur braukt vispābā limonāde būtu. Mīzējnervs gan svīst tad dabūtu. Ir tomēr tie 120 uz tās asfalta čūskas daudz tīkamāki nekā tie 190 uz pilnīgi taisnās un tukšās Maskavas takas. Ērgļu kafijužņiks ļoti labi savu nostāju pret aliem un to kvalitāti demonstrē savā meņjū - visi normālie ali pēc praiskuranta 1,50 (Bauska, Tērvete, Užava), abet cēsinieks - sešdesnt saņi! Braku biezputra un rupjmaizes kārtojums tur ir ekselenti! Atpakaļceļā gan pa taisno caur Suntažiem un Kangariem uz Ropažiem pie Soldžas. Tur līdz vieniem gandrīz atsēdējām un svētdienas vakarā uz galvaspilsētu ripinājām pavisam lēnām. Visi lauki miglā un līdz ar to - arī mans ķiveres stikls. Jābrauc ar paceltu vizieri un acis asarās, neko ātri nepaskriesi.
Tā arī ir, nav ko skriet, jāmauc rāmi. Arī bruģis jākrāmē rāmi. Redzēs, ko jaunnedēļ Jaunpiebalga piedāvās.

Mon, 09 Sep 2013 10:05:55 GMT

Šodien neaizgāju uz darbu, lai varētu meklēt darbu.

Wed, 04 Sep 2013 20:08:56 GMT

A vot tagad ir tā, ka esmu izvēlējies medni rokā nevis medni kokā.
Biju uz pāris intervijām, runāju par virpošanu. No vienas puses jau kruta, kad tev pasaka, ka tu esi gandrīz vai par advancētu konkrētajai pozīcijai. Bet tas ir mazs mierinājums, kad tev makā sāk vējš svilpot. Un pozīcija pa cipariem, diemžēl, tāda, kad šepte ar urbi un kaltu to izcērt vienos vārtos. Līdz ar to tagad esmu iejūdzies lemešos vienā stroikā un zāgēju dēli, skrūvēju griestus, velku līkās naglas. Reāls piemērs pirmskrīzes precedentiem, kad flīzētājs saņēma vairāk pa direktoru. Tā, domājams, kādu laiku pašeptēšos, kamēr kādu lādzīgāku piedāvājumu atradīšu. Bet stroika ir tādā provinces perifērijā, ka tur pat tel zonas nav, par vēlmi kaut ko pēc darba pa piedāvājumiem šeptēties nerunājot.. Te, laikam, vietā būtu atgādinājums, ka darba meklēšana pati par sevi jāuztver kā darbs un ar to jānodarbojas 8h dienā. Jāpaplašina profils.