chika

karoče...... esmu šo vietu piemirsusi, bet kad kaut kas ir uz sirds- iedvesma- vienmēr atceros Cibiņu !nu tad lūk.... jau kuro reizi man ir ieģipsēta kāja, man ir morāls pagrimums un bezspēks, kas mijas ar prieka lēkmēm un neiznīkstošu slinkumu... bet! tad ir liels BET- drīz viss būs ideāli- beigsies skola un katrs mans vakars būs kā 5dienas vakars un katrs mans rīts būs kā 7dienas rīts- pludmale, saule, draugi un viss kas piederas pie lietas! jā, jā jā..... klausoties vecos tuciniekus tāaaaa uzlabojas noskaņojums- vienkārši ideāli! un tik labi, šodien atnāca kāds, ko sen nebiju redzējusi- vēl labāk palika! viss notiek, kurš mauka izdomāja sliktu noskaņojumu?:D nu jā... kaut kā tā, gaidu vasaru un jau tagad sāku plānot pludmales sezonas priekus! party on! :)) ahahahhah

P.S. Ēriks ir atgriezies! call on me ;))

Piedur krievu lietas !nopietni! Piedur krievu mūzika, bet tādas dziesmas... JĒZIŅ! :)) un patīk tādas stulbas leitas, ko krievi dara, bet tādi! Krievu filmas, visādas lietas, kas saistītas ar krieviem! kkas nav labi, bet ir smieklīgi! :P runāju ar draudzeni un viņa izsprieda, ka pēc kādiem 10 gadiem es staigāšu leoparda džemperītī, man būs gari sarkani nagi, blondi ruļaini mati, zelta ķēdes visās malās un jauns meris!:D nu viāni līdzīgi, tikai vēl sarkanas augstpapēžu kurpes, sarkanas lūpas un bembis!:)) tik smieklīgi, bet viss ir iespējams!:) AAAAAAAAAAAAAAAA............ un jums visiem ir jānoskatās krievu filma- Žara! tiiiik laba!

es esmu paraša! :)

galvā pilnīgs kukū!:))

Ar nelielu ievadu...
..bišķi muzonu skaļāk pagriez..
...jā..
Bija oktobris, neatceros gan precīzu datumu, lēns vakars,
drēgns un jau satumst, normāls soļu platums, pulkvedis
galamērķis, pie ieejas tiek izpīpēts līdz galam smēķis.
Eju iekšā, apraudzīt draugu tīri, jo kaut kāds papsihs vīrs
bija ar nazi iedūris tam tuvu pie sirds,
viņš bija žirgts netaisījās mirt un tpfu tpfu tpfu
viss bija labi beidzies.. Rētas gan palielas un tik drīz
neizies, mirkli pirms uz mājām atpakaļ steigties,
pārlaidu skatienu pāri uz to kas notiek apkārt,
baigais bars un jaka aizmugrē pakārta.
Ar roku sniedzoties pēc tās, sākas cits stāsts,
palaidu gar ausi pāris drauga pēdējās frāzes,
visa bilde miglā tikai tu asumā, skaņa pazūd kaut kur
tālu prom plašumā, kā apsēdos tā sastingu vismaz
uz stundu "Ko tu tur tā blenz?" draugs man jautā mundri,
kaut ko vēl viņš teica, bet to jau es vairs nedzirdēju..
Vienkārši sēdēju hipnotiski vērojot tavu deju,
iztēlojos kā pie tevis klāt eju, abstulbušu seju galīgi,
beigās piegāju arī, jautāju "Kā iet ko dari? Kā tevi sauc?
Evita? Āāā.. ļoti patīkami Gustavs, es tāds uztraukts,
tu gan nē, tu tā viegli smejot, man pateici "Nāc dejot"
Es arī gāju, un kopš tā mirkļa... mmm...


Es vienkārši izkūstu tevi atceroties, ieraugot, izdirdot
un būtu gatavs doties ar tevi kopā ilgā ilgā dejā,
Mmm pasties, viņa atkal smejās...
Es vienkārši izkūstu tevi atceroties, ieraugot, izdirdot
un būtu gatavs doties ar tevi kopā ilgā ilgā dejā
Ko tu pa to domā? Nē? Jā?

Tu jau zini, parasti rīti ir tādi kūtri, šodien gan
savādu pacilājumu jūtu, ieelpoju pilnu krūti,
paveros caur loga rūti un viegli nāk tas,
kas agrāk likās grūti. Tālāk īsziņu sūtu,
kā ar laiku? Vakarā varbūut kaut ko nebūt..?
Galā jautājuma zīme, kols - iekava.
Turu rokā telefonu, gaidu kā piekalts,
bet atbildes kā nav tā nav, esmu apsvēris tūkstošiem
variantu jaunu ainu, kas varētu būt
vai tā telefona vaina vainu vainu vainu mana,
lai nu kā, es nezinu vai tā ir enerģija,
ko tu man nes, katrā ziņā pirmoreiz mūžā rakstu
tādu tekstu, varbūt tā ir cerība
vai drīzāk iedvesma, cenšos būt labāks nekā esmu,
perinu, šaubos, apkārt šaudos man ir aizkritis ciet.
Nevar saprast ko darīt? kur iet? Ņemu par to visu dziedu,
vārdus uz kamola tinu, buča tev un es gribu,
lai tu zini...


Es vienkārši izkūstu tevi atceroties, ieraugot, izdirdot
un būtu gatavs doties ar tevi kopā ilgā ilgā dejā,
Mmm pasties, viņa atkal smejās...
Es vienkārši izkūstu tevi atceroties, ieraugot, izdirdot
un būtu gatavs doties ar tevi kopā ilgā ilgā dejā,
Ko tu par to domā? Nē? Jā? Ko?

Hm..... vasara jau cauri! Nu ne gluži, bet nu doma skaidra, vēl nedaudz un tad atkal skola- pēdējais gads. Nu negribu... man laikam vēl ir jāpamācās, neesmu gatava lielajai (nosacīti) dzīvei!:) haha... lai nu kā šī bija forša vasara! Strādāju un tusējos, tieši tas, kas vajadzīgs! lai gan var teikt, ka visas brīvdienas pavadīju Siguldā vai ar Siguldiešiem, bija forši.... Būs ko atcerēties (Melnais kaķis, trakie izbraucieni.... ) visam labajam reiz pienāk beigas, bet tā vajag, lai pēc tam atkal var priecāties par citiem labumiem! atliek vien izbaudīt pēdējās vasaras dienas un aidā- skola mani sauc!:))

Nu re- tagad man nav telefona, jo man šodien viņu kāds pacentās nozagt! traki!!!! bet kā par brīnumu nepārdzīvoju tik ļoti kā varētu domāt, nekad neesmu bijusi piesieta pie tā aparāta un bieži nedzirdu, kad man zvana, vai pat nepievēršu uzmanību tam aparātam... vnk žēl, ka tagad nevarēsu tik viegli atrast foršos cilvēkus un viņi mani... ;( bet kādu laiciņu padzīvošu tā, gan pec pāris nedēļām kko izdomāšu!:))

Es vienmēr gribu to, ko man nevajag, un pārdzīvoju par lietām, kuras neko nemainīs un uzvedos pagalam aplami! vai tiešām es nevaru vienreiz domāt normāli un izvēlēties saprātīgāko variantu !es vispirms daru, tad domāju... bāc! idiotiem veicas!pie tam... es neesmu pelījusi to visu! un vispār, man viss jau ir apnicis! nu nopietni... es jau zinu, ka neviens neklausās un tā, bet nu labi... pati jau emsu vainīga! bet es nekad no kļūdām nemācos- tikai kļūdos nojauna... nu tas takš nav normāli !un tad es atkal visu sačakarēju- pārdzīvoju- tieku visma pāri- priecājos- atkal kļūdos !nu muļķe!!!!!

Paldies par uzmanību! Lai gan visticamākais, ka neviens tam nepievērš uzmanību- visiem jau ri problēmas... mhm!!!!

Es vnk esmu princesīte!:) hi hi hi

He... tikko atnācu mājās- biju ar brāli dzert- izšāvām šampi un vīnu + katrs pa sidriņam... izrunājām visu dzīvi, visu, ko viens otram neesam nekad stāstījuši (puiši,meitenes, narkotikas, sex... viss pārējais) un tik forši! zinu, ka mājās mani kāds saprot! Lai kā mēs neatšķirtos, tomēr esam vienoti- brālis ar māsu !tik forši!!!! ESMU nelielā komā, bet tik priecīga, ka kāds mani atbalsta! nevis vnk kāds, bet mans lielais brālis!!!!!!!! Beidzot!

Vai tad būt lepnai ir slikti??? Vai varbūt labāk atmest savu lepnumu un kļūt par bārbiju, kas skrien vienmēr pakaļ???

Nu jau emsu tik tālu novesta, ka neko vairs negribu......


sukas tādi.....!!!!!!

Tagad sēžu un izliekos, ka mācos matemātikas pārcelšanas exāmenam, bet man diezko labi nesanāk... :)) Domās, jau esmu kaut kur tālu prom- respektīvi- jau priecājos par visām foršajām lietām, ko pa vasaru sadarīšu....

Gribu vasaru!!!!
Gribu aizlaist uz pludmali kopā ar foršiem cilvēkiem un neko nedarīt....

man piestāv mūžīgs chill out! ;)

Cik bieži jūs dzīvē esat novērojuši ka dots devējam atdodas, bet es par to slikto, ka kāds izdara ko riebīgu un viņam tas atspēlējas??

Tikko attapos, ka līdz vasarai ir palikušas 3 nedēļas!!! traki! ;) bet nu nekas.... visus parādus veikli nokārtošu, mazliet pa vasaru pastrādāšu un tad jau krāmēšu somas priekš road trip uz Krimu!:)))) Tāds priex, ka beidzot saņēmāmies un aizlaidīsim uz pāris nedēļām!:) yipii!:)

kad izaugšu liela, pazudināšu visus korumpētos ārstus! Tā būs....

Visu laiku pirms svētkiem man nebija nekādas noskaņas, no rīta bija parasts sestdienas rīts, kad var pagulēt ilgāk un neko nedarīt. Vienīgā atšķirība bija, ka pa TV rādīja Z-svētku filmas... bet tagad kad ar māmiņu cepam pīrādziņus, saiņojam dāvanas un paskatoties pa logu es redzu leilas baltas sniegpārslas, beidzot sāk parādīties kāda svētku sajūta! Tas ir dikti forši..... :))

Work It Harder!
Make It Better!
Do It Faster!
Makes Us stronger!
More Than Ever-Hour After;
Hour Work Is Never Over!

Tā laikam varētu noraksturot manu tagadējo dzīves ritmu turpmāko divarpus nedēļu garumā.... WORK IT!

Tikko pārlasīju savu dienasgrāmatu (haha- jāsmejas, jo fakts kā tāds, ka rakstīju dienasgrāmatu ir smieklīgs), kuru rakstīju 7., 8. un 9. klases laikā! tāda smieklu vētra- kādas man bija problēmas, domas un kā es rakstīju, tīri no stilistikas viedokļa! tā padomāju un sapratu cik ļoti esmu dažu gadu laikā mainījusies, un man jau likās, ka esmu tāda pati, bet nekā!:)) bet ir tīri jauki šad tad paskatīties ne tikai bildes (visai kompromitējošas), bet arī palasīt, kas manā prātiņā notika.... :))

Mani vnk kaitina tas, ka man visu dienu ir labs noskaņojums un ir tāda sajūta, ka man visur iet nu baigi labi- pa foršo(MAN VISUR LABI VEDAS, KĀ NO KEDU DZIESMAS), nu jā, viss ir baigi labi un tad pēkšņi viss sabrūk unleikas ka es esmu kaut kāda tizla urla... nu stulbums! es nesaprotu,kā var tik krasi mainīties garastāvoklis dažu mirkļu laikā.... trakums!!!!

Patiesībā ir tik smieklīgi nolūkoties cilvēkos... viņi saka vienu, domā kaut ko citu un dara vēl kaut ko (citu) ! visi grib izlikties labāki (vai tieši otrādi sliktāki) un beigu beigās saprot ka nav jēgas, bet no malas ir tik smieklīgi uz to visu nolūkoties... neticās, kad saka kaut ko labu, jo vienmēr domāju, ka tas viss ir ar nolūku, lai vēlāk, sev izdevīgā situācijā, atgūtu ieliktās pūles pielīšanā! nu jā... traki tie cilvēki ir! Par to laikam ir vērts pasmieties... vnk pasmieties par visu un iet tālāk, nekas jau nemainīsies- nevajag skumt!
nu re kā... beigu beigās sanāk, ka visi ir ļauni riebekļi!:) hahahaha (es jau atkal par visu smejos, tas jau vairs nav normāli:) hah
gribu vēl piebilst- yo mo fo!:)) (tas lai man labāks noskaņojums)