chetrasminuutes' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 17 most recent journal entries recorded in chetrasminuutes' LiveJournal:

    Wednesday, August 9th, 2017
    2:28 pm
    Visi man apkārt ir jukuši
    Tuesday, August 8th, 2017
    5:17 pm
    Plēsoņas instinkti.
    Atrast barā vājāko. Lenkt. Vērot kā upuris, kas apzinās, ka ir upuris, pamazām samierinās ar domu par gaidāmo iznākumu.
    iekosties gardākajā gabalā un pamest pārējo sapūšanai. neko vairāk jau nevajag.

    Mēs visi zinām, kā tas beidzas.
    Monday, August 7th, 2017
    1:33 am
    Labajā dabā visvirāk spridzināja Renčuks ar Ingu. To, mazajām krūtīm, bet smuko pakaļu.

    Nafig te? A ko, pasaule maza.
    Saturday, August 5th, 2017
    1:14 am
    Ziemassvētkos visiem vēlēšu - have a fucking family
    12:32 am
    Es esmu vientuļš
    Mani nemīl neviens
    Kas mani ir pazinis
    Thursday, August 3rd, 2017
    4:58 pm
    Es olas vispār īsti neēdu. Reti un maz.
    Bet tagad tā vien prasās nopirkt kādu kastīti to leģendāro rimi olu. Vienīgi, moš jāpagaida, varbūt cena nokritīsies.
    Monday, July 3rd, 2017
    6:52 pm
    Riga photomoth
    Saturday, July 1st, 2017
    8:35 pm
    Vakar ar auto pulti mēģināju atvērt viesnīcas numuriņu.
    Šodien ebay vietā atvēru youtube, un brīnījos, ka jocīgi meklēšanas rezultāti.
    6:53 pm
    Meklēju puisi nopietnām attiecībām.

    Četri dikti mulsinoši vārdi.
    Meklēju. Kas tad ir pazudis?
    Puisi. Ne zēnu, ne vīrieti. Puisi. It kā iekļauj abus manis minētos, it kā ir gana neitrāls, bet neko nepasaka par to, ko patiešām vēlies. Padkablučņiku, mužiku, veci, vaifbīteri, lūk, tas uzreiz atsijā. Bet puisis - tikpat labi izlaižams vārds. Meklēju nopietnas attiecības - skan pat labāk, ne?
    Nopietnām. Skarbi. Tātad, ne pajokot, ne paķircināt, ne iesmiet. Nekāda tāda bullshita. Šitās ir nopietnas attiecības. KPI, mērķi, rezultāti, bonusi un atlaišanas.
    Attiecībām. Ja nesaproti, kāpēc šis vārds pēc iepriekšējiem 3 ir mulsinošs, tad, iespējams, nav vērts. Tev jau ir skaidrs priekšstats, Tev nevajag attiecības, Tev vajag tikai paredzamu reakciju savām darbībām. Pat, precīzāk, nevis Tev vajag/nevajag, bet Tu gribi/negribi.

    Svaipnul naprava. Pagļaģim.
    Thursday, June 29th, 2017
    1:26 pm
    Kas ir tā festivālslampa, par kuru visi runā?
    Thursday, June 1st, 2017
    5:41 pm
    Nekas uz šīs pasaules nav salīdzināms ar uzrāvienu.
    Tahmoetrs līdz redlainam, ātri, agresīvi pārslēgties, trešajā līdz galam.
    Ar rēcošos dzinēu pāršķelt kluso pilsētas nakti, lidot pa šaurajām centra ielām un nedomāt ne par ko.

    Bet naktīs, kad guļu gultā un nevaru aizmigt, es bieži atceros to bezspēcības sajūtu, kad auto vairs nevaldi un nevadi un tikai gaidi, kad un kur tas apstāsies.
    Un es zinu, ka tā nebija pēdējā reize.
    Thursday, May 25th, 2017
    4:54 pm
    Tuesday, May 23rd, 2017
    6:27 pm
    Es vakar iemīlējos.
    Nieka desmit-piecpadsmit pakas (un sešdesmit par verķi) un sapni varētu īstenot.
    Monday, May 15th, 2017
    2:10 am
    Es esmu tukšs cilvēks.
    Es esmu čaula. Es nedzīvoju, es eksistēju.
    Un tad mani aktivizē. Un es eju kopēju cilvēkus, uzsūcu pieredzes, emocijas, stāstus, gaumes. Cilvēki uzticas līdzīgajam, cilvēki baidās no nezināmā. No manis viņi nebaidās.
    Es piekopēju sevi pilnu; viņi kļūst par daļu manis. Es sevi tā pārdodu, kā google tirgo sakopotu informāciju, tā arī es - ja jau man ir tik interesanti draugi, arī es noteikti esmu interesants.
    Bet neesmu. Es tikai vācu, kopēju, arhivēju. Vācu, kopēju, arhivēju. Dienu no dienas. Vācu, kopēju, arhivēju.
    Kas notiek tālāk, es nezinu. Bet notiek.

    Es tikai zinu, ka pēc tam tieku dezaktivizēts, un gaidu nākamo misiju.

    Pīpēt pēdējo reizi gribēju šovakar. Purvciema dzīcoklī, kur romantika, šķiet, līst pāri, kā lietus septembrī. Bet mēs, kā jau pīpmaņi, to pat nemanām; stāvam lietū un ļuļķējam. Tikai ne šoreiz.

    Iepriekšējā reize, kad gribēju pīpēt, bija slepenā braucienā. Es sēdēju uz prāmja, aizmugurē; sajutos kā īstens ceļotājs. Neviens nezina, kur es esmu; neviens nezina, kas es esmu. Es te sēžu, pīpēju un skatos uz krastu attālināmies. Es braucu uz darbu, uz misiju. Es to neizpildīju. Nekas, man būs otrā iespēja.

    Ja tā patin filmu atpakaļ, tad es vienmēr esmu pīpējis, kad ir bijis kāds uzdevums. Tā ir vēl kārtējā iespēja iemantot uzticību; tīri fizioloģiski. Dziļi elpojot, ķermenis atslābinās; no saņemtās nikotīna devas uzlabojas garastāvoklis. Un tā, tur, pie stūra stāvot, tu tiec ievilkts kārtējā piedzīvojumā, kas nevar beigties labi.

    Un te ir mana mazā miera osta. Vieta, kurā es laižu tikai tos, kuriem nav daļas gar manām misijām, uzdevumiem. Tos, kuri nav mērķi. Tos, ar kuriem pļāpāt līdz rītam un palaist saullēktā.

    Vakarnakt es triecos pa šoseju, īrētā auto, esot kāds, kas es neesmu. Un tai pat laikā, es sen nebiju juties tik brīvi.
    Vaivaram ir, ko teikt. Es tikai mēģinu saprast, cik no tā es sadzirdēju.
    Tuesday, May 9th, 2017
    11:36 am
    Nevarēju saprast, kāpēc man tik ļoti simpatizē PJ Harvey.
    Nu jā. Uzrautais deguntiņš, doh.
    Tuesday, May 2nd, 2017
    6:26 pm
    Ik pa brīdim apskatu telefonu.
    Ne tikai notifikācijas, bet manuālus refrešus. Katru reizi citās komunikācijas aplikācijās. Pat inboksā un draugos. Kur man sen neviens neraksta.
    Nerodu sev vietas, gribas skriet, skriet. Vai braukt, braukt. Pa līkumotu ceļu, braukt, nevis kruīzā un piektajā ātrumā, bet aktīvi strādāt, abām kājām, abām rokām.
    Kāpēc braukt dzestrās pavasara naktīs ar riteni uz Jūrmalu? Lai nosaltu. Lai sajustos dzīvs. Lai atgriestos komforta zonā. Un rīt saltu atkal.

    Es neesmu pulkvedis, bet pat man vairs neviens neraksta.
    Pulkvedis. Interesants tēls. Tikai pēc vairākiem gaidem uzzināju, ka tas viņš. No Vai viegli būt jaunam un sekojošajiem sīkveliem.
    Interesants cilvēks. Palasīju rindiņu augstāk, un sapratu, ka to jau uzrakstīju.

    Man teica, ka interesants sakot par to, par ko negribas teikt - slikts. Nepiekrītu. Es cenšos nevērtēt, labs vai slikts. Interesants vai nē. Patīk vai nē.

    Man divi cilvēki teikuši, ka pie manis ir labākā vieta, kur pamosties. Awkward, kad to saka drauga bijusī. Vienojošā saikne, kas gan saspoilos visu ierakstu, ne ar vienu no tiem cilvķeiem negulēju.
    Frančos nekas nav mainījies, bet tagad bonusā nāk kauns, kad feisbuks no rīta prasa vai nu tur bildes pievienot vai atsauksmi iedot, hvz, aizsvaipoju to notifikāciju pa kreisi ātrāk, kā izlasīju.

    Tu dzirdi, kā kaijas ķērc?
    Es nedzirdu. Es redzu zvaigznes, šogad vairāk, kā parasti. Klusums, jūra un lēidju sabiedrība. Mana meditācija.

    Es pamēģināšu pieskarties saviem ideāliem, kaut zinu, ka nemaz nav tik ideāli, par mani pat nerunājot. Vai ļausies, tas jautājums cits.

    Kalndārs skrien ne pa dienām, bet stundām. Es zinu, ka visu var saplānot un ka viss izdosies. Nav jau variantu. Nevar neizdoties. Solis atpakaļ būs solis bezdibenī, kaut aktīvi man salīdzinoši likvīdi.

    Dzīvot pagātnē nav dzīvot. Varbūt ka taisnība tai pusei, kas teica, ka par daudz sentimenta manī - domāju, ka tas, iespējams, tāpēc, ka nekad nav bijusi paļaušanās uz šībrīža nozīmību. Es visu laiku skatos uz ceļu, pa kuru esmu atnācis, kā par tās vietas, uz kuru esmu atnācis, definīciju. Doma, ka vieta definē ceļu, man nav pieņemama, jo tad sanāktu, ka atstāju kaut ko ne savā varā. Bet nezinu, kas tur īsti ir.

    Mērķi.
    Vajag mērķus. Ar termiņiem, rezultātiem un motivāciju.
    Bet pagaidām gaudot uz augošo mēnesi, priecāties par garajām pēcpsudienas ēnām un domāt par to, kā izvairīties no atpakaļ iešanas. Labās ziņas, to atpakaļiešanu, gluži kā sūdīgā feisbuka spēlē, par naudu var nopirkt.

    Sarkanais balons plivinās gaisā, dzeltenais lakats piesiets pie vietas.

    Ja tavā priekšā noliktu balto ceļu - bet ne to, kas piena - tu ietu?
    Thursday, April 27th, 2017
    5:57 pm
    Manā pagalmā nelīst.
    Putekļi, vietām izļodzījies bruģis, automašīnas vraks un vīnogulājs pa pusi sienas.
    Pie stalažām piesista vilkāda, trofeja, bez vērtības un vērtes.
    Gaiss tik sauss, ka zobi šņirkst. Zemu laidelējas bezdelīgas. Bet manā pagalmā nelīst.

    Manā pagalmā nelīst.
    Vienalga ka tur stāv alumīnija ķerra, kaudze ar metāliem, motoriem, zāģiem un riteņiem.
    Es negribu, ka kāds tur nāk, pa tām grabažām rokas, skatās un zog.
    Tāpēc nagloju pie staba dēli, uz kura lieliem burtiem rakstīts - manā pagalmā nelīst.
About Sviesta Ciba