a crystal mirror

Bijām pie visgudrās Valdmanes kundzes un atrādījām savu superģeniālo projektu darbu. Nezinu vai viņa bija sajūsmā, bet teica, lai tik strādājam tālāk. Man liekas viņai vnk bija apnicis ar mums kasīties. Kitty jau kādu piekto reizi atkārtoja, ka jāmaina projekta vadītāja jo viņa ''to aizvēsturisko akmens laikmeta bibliotekāres māsīcu'' nevarot ciest. Jā, tieši šitā viņa teica :D Būtu labāk priecājusies, ka kāds vispār grib ar mums ielaisties. Es runāju pretī tām skolas tantēm, my fault. Bet šīs jau ar reizēm par daudz atļaujas :D Tā nu daudzmaz veiksmīgi tikušas ar šo lietu kaut kādā skaidrībā, aizbraucām uz centra hesīti paēst. Skolas ēdnīcai īpaši neuzticos, pēc gadījuma ar zobu klasesbiedrenes biezpiena pankūkā. Fuj pē. Centrā uzskrējam virsū Marekam un Edijam, kas mūs aicināja iet kaut kur ārā, bet tā kā jau bijām ārā un bija auksts, tad atteicāmies. Beigu beigās aizgājām visi uz hesīti. Cik paredzami :D Izrādās Marekam 4dien tukšs dzīvoklis un šis rīko mājas ballīti. Foorši. Uzaicinājums tika ātri pieņemts. Kopš reizes, kad manā divvietīgajā gultā pa nakti gulēja 9 cilvēki (neprasiet kā tas iespējams), neesmu neko rīkojusi (baiiigi negribas pēc tam visu vākt) un nekur apkārt īpaši grozījusies. Nu, vecrīga neskaitās, bet cik tad tas bija. Ziemā nav jautri, auksts. Kamēr iekšā sēž, tikmēr ok, bet iziet ārā..brrr. Soo baļļuks 4dien. 5dien jāprezentā skolā tas murgs, bet nu gan kaut kā. Ne jau nu pirmā reize.
Edijs visu laiku centās man pievērst uzmanību. Pie tam visādos tizlos veidos kā zogot manus frī, mētājoties ar salvetēm un liekot uz galvas tukšās kolas glāzes. Kā tāds puika. It kā smieklīgi, bet beigās tik un tā apnīk. Ja vēl man pašai viņš patiktu vairāk kā vnk draugs, tad es gan jau pati viņu nomētātu ar frī un kolas salmiņiem :D Bet nē, šis nav tas gadījums. Un ''tam gadījumam'' es nekad nemestu virsū frī. Dāa.
Vēlāk piezvanīja mammas draugs un pateica, ka rīt atvedīs man plašu atskaņotāju. Wiii. Kā es to brīnumu gaidīju. Plates man jau ir vesela kolekcija. Tagad beidzot varēs arī spēlēt :)
Runājot par mammas draugiem, Kaspars ir visforšākais no visiem ar kuriem viņa ir tikusies. Es gribētu, lai šie paliek kopā un kaut vai apprecas. Kaut vai tāpēc, ka gribu uz īstām kāzām :D Tās, uz kurām es biju 7gadu vecumā, neskaitās, jo neko daudz neatceros. Un līgavainis, kaut kāds mammas radinieks, bija ''man tas onkulis nepatīk'' XD Un tās kāzas kuras kaut kādu 10 gadu vecumā spēlējām sētā nebija īstas. Līgavai pat nebija kleitas un plīvura vietā bija saplucināts polietilēna plēves gabals. Sooo sweeeet.