Dec. 13th, 2010 @ 01:18 am
No,-

Dec. 7th, 2010 @ 08:36 pm
Dec. 7th, 2010 @ 07:26 pm
Yo,

Louis IX returns unchanged
Nov. 29th, 2010 @ 10:20 am
Pusotra diena Londonā tomēr bija labs veids, kā mazliet atiet no ikdienas. Par maz laika, lai visu kārtīgi nočekotu, tomēr redzēt solīdi tērptu džeku ar metāla piramīdu uz galvas stāvam pie komiksu shopa sci-fi plaukta bija pilnīgi brauciena vērts. Jā, un paldies iesaistītajiem cilvēkiem par naktsmājas nodrošināšanu!

Also RIP, Leslij Nīlsen :/
Nov. 18th, 2010 @ 12:36 pm
Internets nebeidz pārstegt. Pēc pāris komentiem torrentu trackerī, kur inteliģenti noliku neweidžistus (saucot viņus par idiotiem) man pienāk PM:

"Izklausās ka tu esi sakarīgi spriedoš cilvēks..
Vari man izskaidrot kautko pa Illuminati , kadi ir vinu plani vai vini tavuprāt eksistē??"

Ja jau ir tik vienkārši iemantot respektu šādu cilvēku vidū, kādu dienu būs jāuzraksta pašam sava grāmata par, teiksim, civilizāciju, kas visu cilvēci pārcēlusi no Mēness uz Zemi, lai varētu netraucēti iegūt tur Hēliju-3. Kad man būs pietiekami daudz naudas par pārdotajām grāmatām, es sponsorēšu bāzes celtniecību uz Mēness, un atklāšu, ka esmu viens no mistiskās civilizācijas pārstāvjiem, kurš grib labot netaisnību un pārcelt cilvēci atpakaļ uz Mēnesi (well, vairāk gan dabūt tur lētu darbaspēku Hēlija-3 ieguvei, ko tad eksportēt uz Zemi kā fusion degvielu).
Nov. 16th, 2010 @ 08:06 am
25. I'm fucking old!

Vismaz mierina doma, ka vēljoprojām visās vietās prasa uzrādīt dokumentus, lai pierādītu, ka man ir 18.
Nov. 12th, 2010 @ 09:17 pm
Svarīgākā organiskās ķīmijas problēma ever!
Nov. 8th, 2010 @ 09:08 pm
Pēdējā laika lielākais mindfucks, nepārprotami bija filmas Enter the Void noskatīšanās. Varbūt skatīties to, paralēli cīnoties ar hangover un apaukstēšanos izraisošajiem baciļiem, nebija labākā doma. Vai skatīties vispār. Hvz. Kā es šo darbu īsumā raksturotu: kas notiek cilvēka galvā, kurš pārlasījies Freidu un mazliet pārspīlējis ar psihodēlijas lietošanu. 
Principā pret psihodēlijas ietekmētām filmām man nav pretenziju, dažas ir pat ļoti labas. Problēma rodas, ja filma sāk neironiski postulēt autora tripa laikā gūtās atziņas kā nepārprotamu patiesību. Piedevām vēl bāžot tam pa virsu kaudzi ar Freidiskumiem. Kā vienā vietā lasīju psiholoģija ir vienīgā "zinātne", kas balstās nevis uz gadsimtiem vāktu zinātnisko atklājumu plauktiem, bet gan uz pustraka džeka pirms 100 gadiem izteiktajām teorijām. Pēc filmas noskatīšanās wikipedijā palasījos, ko nozīmē filmā izmantotie simbolismi kā "penis envy" un jāsaka, ka es gribu pīpēt to pašu, ko viņš. Tad jau es labāk būtu otrreiz noskatījies Antikristu!

While we at weird stuff, šis ir labākais youtube mūziķis
Jā, es noskatījos visus 139 video! 
Un pat novilku viņa albumu! 
Un pat uploudoju for all your special needs! 
Nov. 1st, 2010 @ 08:56 pm
Iepriekšējās nedēļas pagājušas diezgan interesanti. Sākot ar patīkamiem pavērsieniem darba frontē un beidzot ar atziņu, ka pieliet lampu otrdienās nav tas labākais plāns produktīvai darba nedēļai (tiesa vakars "izdevās", maršruts: kolonāde, t/c Olimpija, autostāvvieta, t/c Olimpija, 85. gada Ford sierra, t/c Olimpija, t/c Olimpijas apsargu istaba, parks (?), t/c Olippija 2. stāvs (!), atpakaļ pie forda un to mazliet pademolēt).

Šajā nedēļas nogalē iestājās atziņa "enough is enough", tas gan neliedza aizlaist uz Medieval Child un pēc tam arī vēl šur tur. Tajā koncertā redzēju līdz šim labāko robot dance ever. Džeks izskatījās pēc visneinteresantākā cilvēka ever, nu tipa, 170 cm garš, 56 kg, īsiem matiem, ģerbies viscaur pelēkā, pēc izskata 32 gadus vecs, lai gan viņam ir 19, un droši vien vārdā Vadims. Dance moves izpaudās kā epileptiska ķermeņa liekšana uz priekšu un atpakaļ ar minimālām variācijām uz abām pusēm. Varēja redzēt, ka tehnika ir piekopta jau gadiem ilgiem un novesta līdz pilnībai. Vienu brīdi radās sajūta, ka viņam ir kaut kāda lēkme, jo no mana skatu punkta viņš ar savām kustībām bakstīja taustiņnieku. Tā nu es tur tur stāvēju un smējos, koncerts nepārprotami bija izdevies.

Tā nu "enough is enough" tika pārlikts uz sestdienu. Un tieši laikā uz 3 gada gaidītāko filmu parādīšanos torrentu ārēs. Kā pirmo noskatījos "The Social Network". Spēcīgs gabals ar savu domu. Arī savā ziņā iedvesmojošs kā universitātes studentam. Vienīgais, kas nepatika - tiesas zāles un "flashbacks" sekvences, lēta plot device, ko noteikti varēja aizstāt ar ko labāku. Kā nākamā sekoja manis paša sen gaidītā "Inception". Nolana sižeta līkloči visā savā pilnībā. Interneta haips gan ir nevietā. Nu nav tur viss tik samudžināts un dziļš. Pēdējā kadra triks gan nostrādā labi, bet nevar salīdzināt ar to pašu Tarkovski, kura gadījumā parasti nostrādā visa filma kopumā. Memento pagaidām laikam paliek viņa labākā filma. Kā pēdējā sekoja Scott Pilgrim vs. the World. Kā for-fun filma protams episka. Tiesa 5 min pēc noskatīšānās nāk atziņa, ka sviesta pakāpe ir diezgan liela. Or just I'm not hip enough.
Oct. 30th, 2010 @ 12:36 pm
Vakar sarunā ar profesoru nolēmām vēlreiz nočekot viena savienojumu klases sintēzi, kas likās aizgājusi šķērsām, spriežot pēc empīriskiem novērojumiem. Čekojot datubāzē, atklājās, ka kaut kādi fucking indieši šī gada martā jau nopublicējuši un nopatentējuši praktiski to pašu vielu, kas man stāvēja skapī jau kādus 10 mēnešus.

Fucking Indians stealing my ideas!
Oct. 26th, 2010 @ 10:21 pm
I'll just leave  here plakāta bildi, kas atrodas uz manas nākošās (pirms remonta) laboratorijas durvīm, izpildīta aplikācijas kolāžā (wtf!). VEF magnetola no 80-tajiem gan paliek ārpus kadra.



Oct. 6th, 2010 @ 10:05 pm
You know when you're in the science, ja sarunu hot topic pie pusdienu tējas krūzes ir Nobela prēmijas laureātu ieguvēju apsriešana. Ķīmijā šogad nav nekas pārsteidzošs, balva tika penšiem, kam to jau vajadzēja iegūt pirms gadiem 20 (un pēc dažu gadu pārtraukuma tā tika pētniekiem, kas patiešām nodarbojas ar ķīmiju). Savukārt fizikā balvas ieguvēju atklājums, iespējams tiks lietots arī ar manu disertācijas darbu saistītos pētījumos (pētījumu partneriem, fiziķiem, tas Grafēns jau ir pasūtīts).
Oct. 4th, 2010 @ 10:55 pm
Vakar uznāca vēlme noskatīties kaut ko no Linča (ko veicināja šī īsfilma, kas uzņemta, izmantojot 1895. gada tehnoloģijas un būtībā ir viena non-stop aina ar gudriem pārejas efektiem).

Tā kā gandrīz viss no viņa filmogrāfijas ir jau noskatīts, izvēle krita uz līdz šim neredzēto The Straight Story. Kā jau nosaukums pasaka priekšā šī nav tipiska Linča filma, kuru aprakstīšanai jēdziens Straight parasti nekādi nav lietojams. Filma ir pārsteidzoši vienkārša un cilvēcīga. Sižets, kas apraksta kāda sirmgalvja, iespējams, pēdējo dzīves lielo ceļojumu, pamazām atklājot viņa dzīvesstāstu, ir tikpat liegans, kā pavadošā tituldziesma. Bet tā tomēr ir Linča filma, aiz šķietamā viegluma un galvenā varoņa piepildītās dzīves ilūzijas nemanāmi dažās ainās pavīd kaut kas auksts un biedējošs. Kas tas ir, netiek atklāts: bailes no nāves, šaubas? Cik ātri uzradusies šī vīzija pazūd un viss turpina savu ritējumu, nedodot atbildes, jo droši vien tādu arī nemaz nav. Viennozīmīgi viens no pēdējā laika aizkustinnošākajiem kinogabaliem, ko gadījies redzēt.
Sep. 28th, 2010 @ 12:29 am
Kaut kā jāizdzīvo šī nedēļa. Mītiskais fenomens, kad pieci deadlaini sakrīt vienas dienas laikā un ir uz vienas līnijas ar Saturnu. New age is comming!
Sep. 22nd, 2010 @ 07:27 pm
Šodien bija krutātaiks laboratorijas darbs ever. Darba uzdevums - jātaisa saldējums! Ņem litru piena, pus litru saldā krejuma, pēc garšas pievieno cukuru un augļus. Un tad tam visam maisot pielej aptuveni pusotru litru šķidrā slāpekļa (jālej lēni, jo pirmajā mēģinājumā daļa trauka satura nonāca uz galda). Pārpalikušo šķidro slāpekli šova nolūkos jāizlej uz grīdas! Saldējums sanāca diezgan garšīgs un eksperiments tika ieskaitīts. Turpinājumā sekoja ar ūdeņradi pildītas budžas spridzināšana, hēlija elpošana un ziepju burbuļu pūšana ar sausā ledus palīdzību. Tik daudz jauna un noderīga ne katru dienu var iemācīties.
Sep. 14th, 2010 @ 06:50 pm Rockin' out
Sep. 8th, 2010 @ 09:42 pm
Kad es te pirms dažām dienām rakstīju, ka tipisks doktorants strādā 26 stundas dienā, laikam aizmirsu piebilst, ka ar to domāju visādus tur ķīniešus nevis sevi. Tagad atklājas, ka arī es laikam esmu ķīnietis. Pēc 12 stundām, kas pavadītas ārpus mājas, beidzot pārrodos mājās un pārbaudu e-pastu, kur pēdējās nedēļas laikā spam/real deal ratio kļuvis krietni par labu rīl dīl labā. Un tā bija kļūda! Stundas laikā izdomāju nosaukumu konferences tēzēm, ko nāksies pasniegt pēc mēneša (laikam, es ceru, ka pēc tik ilga laika!). Protams, no vajadzīgajiem datiem man ir labi ja puse, tāpēc nosaukumu izdomāju tādu, kas atļauj vietu manerviem: Material properties dependence on different hydroxy group substitutes in 2-(Diphenylamino)ethanol based,
azochromophores containing molecular glasses.


Šodiena vispār pagāja multenes "Ezītis miglā" noskaņās. Vakarā pie senčiem, kas no visām dienām iedomājās tieši šodien mani ielūgt vakariņās, noklausījos tēva monologu, kas pēc intonācijas un satura (vai tā trūkuma, vai manas out of this world noskaņas) mats matā atbilda ezīša un lāča sarunai. Asociācija bija tik izteikta, ka es tikai sēdēju, klausījos un slēpti smaidīju. Good times.
Sep. 5th, 2010 @ 10:55 pm
Desmit stundas sēdēt pie datora, pildot exeļa tabulu. Svētdienā. Es ļoti ceru man par to būs šokolādes cepumi!
Sep. 1st, 2010 @ 01:11 am
Šķiet, ka pēdējā laikā iemesli iedzert uzrodas katru dienu, kas pamazām sāk jau nogurdināt(aknas). Piemēram šodien tika svinēts 31. augusts. Šorīt pamodos ap kādiem 10-tiem (jo vakar tika svinēts 30. augusts (pirmais doktorantūras seminārs). Tad izlēmu, ka esmu atbildīgs doktorants, kas strādā laboratorijā 26 stundas dienā un gāju fucking sintezēt azosavienojumus. Tā ap 13:00 uzzināju, ka esmu dabūjis 600 Ls/mēnesī doktorantu Eiropas fondu stipendiju. Well, not a reason to celebrate. Tad kabinetā ienāca profesors un mani apsveica, izklāstīja kādas karjeras iespējas mani sagaida, un ka pēc gada es varētu jau sākt asistēt Modernās organiskās ķīmijas kursa pasniegšanu noobiem (silikātniekiem a.k.a ķieģeļniekiem un citiem zemākas kārtas ķīmiķiem). Still not impressed. Tad saņēmu zvanu no mana kolēģa, kas it kā dabūjis pāris meitenes, kas grib piedalīties RTU mācību gada atklāšanas tusā, kur būs fotoorientēšanās, Dzelzs Vilks un Artis Volfs, pie tam tas notiek burtiski pagalmā aiz loga. Well, now we are talking. Lieki piebilst (zinot manu kolēģi), ka meitenes neattaisnoja manas cerības. Un arī fotoorientēšanās sacensības negāja visai gludi (jo viņas nevarēja paskriet!). Un tā tas viss turpinājās ar dzeršanu. Un nez no kurienes uzradās mana kursa "that guy" (kurš nekad nav skaidrā), bet šoreiz viņš izskatījās dzēris kādu nedēļu no vietas (viņš svinēja, jo pēc 6 gadu meklēšanas beidzot atrada kaut kādu zudušo dziesmu, kuras nosaukumu gan neatcerējās). And then party was on. Not much to tell, but we sure showed these freshmen how to party. Ar bažām gaidu 1. septembri, laikam būs jāizdomā kāds iemesls, kāpēc es nevaru iet pasēdēt un kulturāli nosvinēt macību gada oficiālo sākumu.
Aug. 29th, 2010 @ 01:36 pm Cope
Vakar saņēmu piedāvājumu doties naktī ar gruntenēm uz Lielupes grīvu. Protams iesaistītās personas nekad dzīvē nebija makšķerējušas, tāpēc man kā profesionālam svētdienas makšķerniekam nācās uzņemties visus inventāra iepirkšanas, mezglu siešanas un citus sagatavošanās pienākumus. Pie reizes veikalā nopirku arī sliekas, jo viena kolēģa apgalvojumam, ka viņš tās saraks pats īsti neuzticējos (un tas laikam bija pareizi, jo vēlāk izrādijās, ka viņš ticis pie veseslām 8 vai 7 sliekām). Tā ap astoņiem bijām pie upes un jau noķērām savu pirmo mikroskopiska izmēra zivi, kad pie debesīm parādijās fucking tornado. Drīz pēc tam sākās arī lietus, kas ar lielāku vai mazāku intensitāti turpinājās līdz kādiem trijiem naktī. Lieki piebilst, ka mēs tam bijam perfekti sagatavoti! (Tāpēc ar mašīnu nācās doties uz netālo veikalu, lai iepirktu plastmasas atkritumu maisus, skoču, trīs sveces ar vēja aizsargu, pudeli degšķidruma). No atkritumu maisiem, skoča un pāris baļķiem tapa lieliska nojume, kurā es gandrīz varēju arī ielīst. Tad bija kārta ugunskuram. No meža tika savākti caurmirkurši un satrūnējuši zari, kuru degtspēja šķita pretrunā visiem termodinamikas likumiem. Tomēr, ja kaut ko es vakar arī iemācijos, tad tas ir fakts, ka ar pudeli degšķiduma var sadedzināt pinīgi jebko. Un tā tapa mūsu ugunskurs, uz kura cepām desiņas un pat vienu nelielu tikko noķertu vimbu. Zari gan diezgan ātri izdega, tāpēc nācās dedzināt mūsu lieliskās nojumes būvmateriālus. Uguns piesaistīja vienu copmani no blakus kompānijas, kam atšķirībā no mums ugunskuru iekurt neizdevās. Pateicībā par iespēju pasildīties viņš mūs cienāja ar savu pašdzīto kandžu un padalījās ar saviem zivju ķeršanas noslēpumiem. Nobeigumā kolektīvi nolēmām, ka ziemā mums noteikti jābrauc bļitkot. Cannot wait!