| Oct. 21st, 2009 @ 08:29 pm |
|---|
Ja pirms tam mīlestība no pirmā acu uzmetiena man šķita kā mīts, ko nelabojami romantiķi radījuši, lai muļķotu visu pārējo pasauli, tad, ieraugot viņu, šī pārliecība sašķīda neskaitāmās sīkās drumstalās. Kad es satvēru viņu savās rokās un sajutu plūdeno formu neaprakstāmo daili, uzreiz sapratu, ka viņa ir radīta man. Un viņas balss bija pēdējais piliens, dziļa un noturēta. Pat vienkāršākie vārdi nesa sev līdzi daļu no apslēptākajiem dvēseles pārdzīvojumiem un ilgām. Tad es sapratu, ka reiz viņa būs mana, un kopā mēs viens otru pacelsim līdz nebijušiem augstumiem.
Un tagad viņa ir manās mājās. Vēl nezinu viņas vārdu, varbūt Goldija. Viņa pēc tādas izskatās.
Lai nu kā tur nebūtu, šķiet, ka kaimiņiem naktsmiers tuvākās dienas būs visnotaļ traucēts.
|
