| Jul. 17th, 2009 @ 10:22 pm |
|---|
Runājot par evolūciu. Tās mērķis ir pielāgot dzīvo būtņu eksistences izpausmes tā, lai padarītu to konkurētspēju apkārtējos apstākļos maksimāli efektīvu. Tātad jebkurš talants, kas piemīt cilvēkam ir evolūcijas diktēts. Tātad tas ir kodēts evolucionārajā pamatkodā - gēnos. Cilvēka ģenētiskais kods ir atšifrēts, taču tikai nelielai daļai no tā ir zināmas konkrētas funckijas. Pareizāk sakot - zināmas ir tikai pamatfunkcijas, fizioloģiskai ķermeņa funkcionēšai svarīgie gēni. Pārējais kods tiek uzskatīts par liekās telpas aizpildītāju vai labākajā gadījumā par vietu, kur izpausties tālākai evolūcijai. Šis fakts gan man liekas visnotaļ apšaubāms. Daba nevar būt tik stulba, lai radītu limitētu informācijas nesēju. Ģenētiskajā kodā noteikti glabājas daudz kas vairāk: vai nu muzikālā rima sajūta, spēja labi zīmēt, rakstīt vai jebkurš cits tā sauktais talnts. Ja tas tā ir, atšifrēšana ir tikai laika jautājums. Gēnu inženierija paveiks pārējo. Un tad iestāsies cilvēces zelta laikmets, kad visi būs identiskas perfektas DNS matricas. Eksistencei vairs nebūs jēgas un tā vietā kods varēs eksistēt kaut vai floppy disketēs. Tās varēs ērti nolikt uz galda vai sūtīt zondēs kosmosā, kā lielāko cilvēces sasniegumu.
Jautājums tikai vai disketes spēs pienācīgi novērtēt saulrieta skaistumu, sēzot uz balkona un lēnām malkojot alu? Who knows. |
