| Vakar uznāca vēlme noskatīties kaut ko no Linča (ko veicināja šī īsfilma, kas uzņemta, izmantojot 1895. gada tehnoloģijas un būtībā ir viena non-stop aina ar gudriem pārejas efektiem).
Tā kā gandrīz viss no viņa filmogrāfijas ir jau noskatīts, izvēle krita uz līdz šim neredzēto The Straight Story. Kā jau nosaukums pasaka priekšā šī nav tipiska Linča filma, kuru aprakstīšanai jēdziens Straight parasti nekādi nav lietojams. Filma ir pārsteidzoši vienkārša un cilvēcīga. Sižets, kas apraksta kāda sirmgalvja, iespējams, pēdējo dzīves lielo ceļojumu, pamazām atklājot viņa dzīvesstāstu, ir tikpat liegans, kā pavadošā tituldziesma. Bet tā tomēr ir Linča filma, aiz šķietamā viegluma un galvenā varoņa piepildītās dzīves ilūzijas nemanāmi dažās ainās pavīd kaut kas auksts un biedējošs. Kas tas ir, netiek atklāts: bailes no nāves, šaubas? Cik ātri uzradusies šī vīzija pazūd un viss turpina savu ritējumu, nedodot atbildes, jo droši vien tādu arī nemaz nav. Viennozīmīgi viens no pēdējā laika aizkustinnošākajiem kinogabaliem, ko gadījies redzēt. | 