| Aug. 29th, 2010 @ 01:36 pm Cope |
|---|
| Vakar saņēmu piedāvājumu doties naktī ar gruntenēm uz Lielupes grīvu. Protams iesaistītās personas nekad dzīvē nebija makšķerējušas, tāpēc man kā profesionālam svētdienas makšķerniekam nācās uzņemties visus inventāra iepirkšanas, mezglu siešanas un citus sagatavošanās pienākumus. Pie reizes veikalā nopirku arī sliekas, jo viena kolēģa apgalvojumam, ka viņš tās saraks pats īsti neuzticējos (un tas laikam bija pareizi, jo vēlāk izrādijās, ka viņš ticis pie veseslām 8 vai 7 sliekām). Tā ap astoņiem bijām pie upes un jau noķērām savu pirmo mikroskopiska izmēra zivi, kad pie debesīm parādijās fucking tornado. Drīz pēc tam sākās arī lietus, kas ar lielāku vai mazāku intensitāti turpinājās līdz kādiem trijiem naktī. Lieki piebilst, ka mēs tam bijam perfekti sagatavoti! (Tāpēc ar mašīnu nācās doties uz netālo veikalu, lai iepirktu plastmasas atkritumu maisus, skoču, trīs sveces ar vēja aizsargu, pudeli degšķidruma). No atkritumu maisiem, skoča un pāris baļķiem tapa lieliska nojume, kurā es gandrīz varēju arī ielīst. Tad bija kārta ugunskuram. No meža tika savākti caurmirkurši un satrūnējuši zari, kuru degtspēja šķita pretrunā visiem termodinamikas likumiem. Tomēr, ja kaut ko es vakar arī iemācijos, tad tas ir fakts, ka ar pudeli degšķiduma var sadedzināt pinīgi jebko. Un tā tapa mūsu ugunskurs, uz kura cepām desiņas un pat vienu nelielu tikko noķertu vimbu. Zari gan diezgan ātri izdega, tāpēc nācās dedzināt mūsu lieliskās nojumes būvmateriālus. Uguns piesaistīja vienu copmani no blakus kompānijas, kam atšķirībā no mums ugunskuru iekurt neizdevās. Pateicībā par iespēju pasildīties viņš mūs cienāja ar savu pašdzīto kandžu un padalījās ar saviem zivju ķeršanas noslēpumiem. Nobeigumā kolektīvi nolēmām, ka ziemā mums noteikti jābrauc bļitkot. Cannot wait! |
