Chemtrails

Vakar Allažu ķimeli sadzēros biju snovot

Šodien motoram nestrādā sveces

Nu nebija nemaz tik traki, kā gaidīju. Pirms pāris gadiem uz kalna nācās pabūt biežāk un vienmēr gadījās kaut ko pamatīgi sasist (piemēram seju pret pacēlāju). Šoreiz man bija līdzi brāļa profesionālais kombinzons, dēlis un pats galvenais - ķivere! Ierodoties uz kalna, galvenais ir stils un pēc izskata es biju 9/10 stilīgs (jo aizmirsu paņemt snoveru brilles). To centos kompensēt ar saviem imaginārajiem stāstiem par tikko Šveices un Austrijas kalnos pavadīto treniņjsesiju. Tad bija jākāpj uz paša dēļa - pagāja 5 minūtes līdz atkodu, kā darbojas stiprinājumi un vēl 5 minūtes, līdz aizlēkāju pāris metru distanci no dēļa uzvilkšanas vietas līdz pacēlāja trosei. Tā kā iesācēju kalns bija ļoti lēzens, uz pacēlāja pat nenokritu un nenokritu arī braucot no tā lejā (un tikai tad nokritu). Pēc stundas jau es biju totaly pro. Uz stāvākā kalna pacēlāja gan nācās krist diezgan regulāri, toties es biju apguvis tādus svarīgus elementus kā bremzēšana (ar sniega putekļiem nobārstot lejā stāvošos) un minimālu stūrētprasmi. Vienu vārdu sakot: great success.