Dec. 19th, 2009 @ 07:58 pm
Saulgrieži vēl nav iestājušies, bet apkārt jau manāmas pārmaiņu vēsmas. Un tāda sajūta, ka daudz kas mainīsies uz labo pusi. Pēdējais mēnesis pavadīts cīnoties ar ziemu un apkārtējo cilvēku negatīvismu. Tā nu sanācis, ka apgrozos sabiedrībā, kur vairumam tieši tagad ir iestājusies eksistencionālā krīze, neziņa par savu nākotni un iedomāta nolemtības sajūta. Un man atliek to visu piekrītoši klausīties, lai gan domās gribas šos cilvēkus kārtīgi sapurināt.

Kaut kā ir sanācis, ka nekad neesmu spējis sevi līdz galam saistīt ar šīs pasaules problēmām. Visu manu līdzšinējo dzīves ritējumu varētu raksturot kā citu cilvēku pieņemto lēmumu materializāciju. Nekad neesmu sev nostādījis tiešus mērķus, tikai virzienu. Tāpēc nekad neesmu arī tā īsti vīlies. Galvenais, lai visam, ko daru ir jaušams kaut kāds progress, un kāmēr tas ir jūtams, nekādas radikālas pārmaiņas manā dzīves filozofijā nav gaidāmas.



Un also tikko pamanīju, ka netā ir parādījusies filma It Might Get Loud, so Džeka Vaita fani var sarosīties. Rock on!
Leave a comment
Permanent Link