Jun. 29th, 2009 @ 09:36 pm
Piecas dienas, kuras, retrospektīvā skatoties, ilga krietni vairāk. Braucot mājās ar 15. trolejbusu sajutos kā svešinieks pats savās mājās. Un kā nu ne, ja pēdējā nedēļa pavadīta izmainīta prāta stāvoklī vietā, kas spēj labi nonest jumtu arī pie skaidras apziņas. Kārtējo reizi noticis pasaules uztveres pārleciens par vienu robu (uz augšu vai leju - velnsviņuzin), un atliek vien pielāgoties.

Tomēr prieks, ka beidzot pie debesīm ir īsta dedzinoša Saule, nevis Nīderlandes dūmaka. Tripreporti, piedzīvojumi un iespaidi par van Goga muzeju lai paliek citai reizei.