I'm cool, I'm perfect
21. Jūlijs 2003
21:00
Patreiz man tiešām šķiet, ka es savai mammai nekad nebūšu pietiekami laba- tad es ne tādā izteiksmē kaut ko pateicu, tad es par daudz naudas gribu utt., utt....Savāds cilvēks viņa ir – sanervozējas darbā un tad visu izliek uz mani...bet nekad neiedomājas, ka man arī ir jūtas un ka es arī varu apvainoties...bet tik un tā ja arī apvainotos viņai tas būtu dziļi pie dirsas jo ja jaut ko ne tā es atkal izdaru ir standarta teiciens: „Uz Saulkrastiem pie tēva”....ya right... tādos mirkļos tiešām gribas paņemt somu un iet kaut kur - kaut kur kas nesaucas „pie vecāsmātes” vai „pie tēva”...vienkārši kaut kur prom...un dzīvot bez viņas...vispār bez neviena no maniem radiniekiem.....zinu, ka tu tagad lasot domā „Jāāāāāā......pusaudžu krīze”...bet nē es tā neuzskatu....tu vienkārši nepazīsti manu mammu...lai viņai acis būtu pareizā izteiksmē viņai vienkārši vajadzētu nopirkt kontaktlēcas ar dolāru zīmītēm($)....materiāliste...bet ja godīgi es arī esmu materiāliste...man vajag lai man kabatā būtu nauda lai es varētu nopirkt kaut parastāko saldējumu vai „Spraitu”...man vienkārši to vajag...bet tas ir pieejams tikai pie mammas...tas laikam arī ir tas galvenais iemesls-materiālā labklājība-dēļ kura es neaiziešu no mammas nekad...bet nekad nesaki nekad - reiz pienāks man tie slavenie „18” kuru laikā lielākā daļa jauniešu aiziet no vecāku mājām...un es nebūšu izņēmums...tev laikam nāk smiekli....man gan ne....dažreiz viņas teiktais mani tā aizvaino, tb ķeras pie sirds, ka man vienkārši gribas iekrist gultā un raudāt...bāāāā....lai arī kā gribētos, bet nepalīdz...nepalīdz un viss...nobirst paaris asariņas, kurām vienkārši ir jākāpj paari un jāiet darīt tas ko viņa atkal ir izdomājusi darāmu tev „tavā labā”...