Es kopā ar Kristīni un vēl vienu mums zināmu cilvēku piedalījāmies tajā šovā Trakais ceļojums or smth. Bijām tepat Latvijā kaut kādā lauku sētā un piegājām pie viena stenda. Tur bija uzkarināts fotoaparāts un es šo nocēlu nost un pieliku pie acs. Un guess what. Tas striķītis, kas parasti ir katram ziepju traukam riktīgi awesome veidā pielipa man pie labā mutes kaktiņa. LOL LOL LOL. :D Mēs visi sākām smieties. Tad gājām ārā, bet tad jau striķa vietā bija kaut kāds effin zars (???). Tad pie mums pienāca viens vīrišķis, kas arī laikam piedalījās tajā spēlē (un visu laiku centās publiski urinēt) :D un teica, ka to zaru vajag padot tālāk. Un Kristīne paņēma un norāva to no mana feisa un iestiprināja sev kājā (GĀD). Un tad tas vīrietis teica, nu ko tad tu vēl izdomāsi. Un Kristīne uz to atbildēdama, izrāva sev to zaru no kājas un iekabināja plaukstā. Atkal mēs sākām smieties. No tās ķiķināšanas pamodos un paskatījos, ka pulkstenis bija 5. Lūk, nezinu, bet visam šim sapnim ir kaut kāda SICK pieskaņa. :D

Sapņoju, ka strādāju ofisā ar visiem The Office seriāla varoņiem. :D Paša ofisa iekārtojums gan nedaudz atšķīrās no tā, kas redzams seriālā, jo, redz, mans galds bija blakus Džima un Pemas galdam (jo viņa jau tagad arī strādā par salesperson). Nu vo, un tad vienā brīdī visi bija kaut kur izgājuši un es iesēdos Džima krēslā un apēdu visus cepumus, kas stāvēja uz viņa galda. Pēc tam es laikam nokritu zemē un sāku smieties. Un tad es smiedamās pamodos. :D

Sapnī es atrados kaut kādā tukšā noliktavā, kas visa bija piepildīta ar ūdeni. Tur bija arī vēl citi cilvēki un mēs visi tur varējām mierīgi peldēt bez visiem scuba diving and shit palīglīdzekļiem. Tur bija arī pretīgs ROZĀ astoņkājis, kas it kā uzbruka mums visiem, bet tomēr uzbruka tikai man. :D Bet es biju varen awesome, jo vienmēr paspēju izvairīties no viņa uzbrukuma.

man būtu normāli sapņi. Bet, hell no, vienmēr jābūt kaut kādam actionschizo krepam. :D Bija Ziemassvētki un notikumu vieta bija VĢ 3.stāva zāle, haha. Kārtējo reizi risinājās kaut kāds sick slaktiņš. Bet nu cik no tā visa atceros galvenā varone, nu glābēja, kas beigās arī izdzīvoja bija tā aktrise Jada Pinkett Smith. Un viņai tāpat kā vēl citiem personāžiem bija tikpat īsi mati kā toreiz, kad viņa filmējās Scream 2 (bet acīmredzot, manā sapnī viņai paveicās vairāk, jo Scream viņa neizdzīvoja). LOL :D

Pirmais sapnis/murgs bija diezgan biedējošs un tas bija par un ap terminatoriem (tā laikam zīme, ka jānolūr 4.gabals). Vispār tur gāja traki, sākot ar to, ka es un citi SKOLĒNI atradāmies klasē, kur pamatskolā mums notika latv.val.un literatūras stundas un mūs tur visus apšāva. Mani arī savainoja, kaut kas nebija kārtībā ar manām kājām. Tā tur viss norisinājās tādā action, sci-fi garā, bet pēdējais, ko es atceros bija tas, kā es rāpos lejā pa savas mājas balkonu un, ka es terminatoram biju nogriezusi, atdalījusi rokas un tās tagad bija manas kājas. LIKE WTF.:D
Un tad atkal bakalaurs. Darbs bija jau uzrakstīts, aizstāvēts un iesiets un es atrados slēpošanas katedrā (kur patiesībā es nemaz darbu neaizstāvēju). Katedras vadītājas vietā bija vadītājs - vīrietis, kas patiesībā strādā viesnīcas Tigra reception'ā. Viņš atdeva atpakaļ manu darbu, kas izskatījās kā būtu pārcietis plūdus un dirsināja mani par to, ka kaut kas nav kārtībā ar satura rādītāju un ka vajag paplašināt pārgājiena maršrutu. Es biju cieši apņēmusies darbu no jauna neprintēt un neiesiet, tāpēc teicu, ka satura rādītāja lapai uzlīmēšu virsū jaunu lapu. LOL. :D

Vakar tieši domāju, ka pēdējā laikā neesmu neko sapņojusi vai arī neatceros nevienu savu sapni. Un, lūk, šoreiz es tiranizēju savu jauno roommate un biju manāmi sašutusi, ka viņa nezina, kā angļu val. ir dūraiņi. LOL.

Es sapņoju, ka mamma mani centās atrunāt no mopša iegādes. Arguments aptuveni tāds - kad mopši izaug, viņi ir ļoti smagi un viņus nevar pacelt. LOL. Bet veltīgi, mammu, tu taču tāpat zini, ka man kādreiz noteikti būs mopsis. :D

Vakardienas filma mani tomēr stipri ietekmējusi. Es sapņoju, ka man kojās bija tusiņš un pa istabu vandījās labradori. :D GĀŠ

tikpat labi varētu būt kāda šausmu trillera pamatā. Sākās viss ar to, ka biju devusies šopingā, savācos lupatas un gāju uzlaikot, bet kur gadījies, kur ne ieraudzīju savu paziņu, kas arī devās uz pielaikošanas kabīnēm. Turklāt viņai sekoja kaut kāds dīvains tips, kuru, manuprāt, biju redzējusi jau kaut kur agrāk. Un tā laikojot tās drēbes, attapos, ka redzētais takš ir meklētais sērijveida slepkava kāviņutursauc. Paralēli tam izdzirdēju arī kliedzienus no netālās kabīnes un skaņu, kad a body drops dead. Tad es metos prom.
Tālāk darbība pārceļas uz daudzstāvu dzīvojamā nama pagalmu, jo slepkava, redz, ir izzīlējis, ka es viņu redzēju un uzzinājis, kur es dzīvoju. Protams, to, ka viņš šiverē pa mūsu virtuvi es ieraugu jau no pagalma (jo man ir absolūti awesome redze) un metos guļus zālē (tā bija vasara), jo mani nedrīkstēja ieraudzīt. Fakts, ka man mugurā bija rozā kleita (?!), pavisam noteikti netraucēja man pārvietoties guļus kā tādam armijniekam. Tādā veidā es aizrāpoju uz kādu drošāku vietu, kuru diemžēl neatklāšu.
Pēc tam darbība turpinās kādā supergigantiskā bagātnieku namā, kurā notiek svinīgas pusdienas un preses konference, uz kuru ierodos arī es un manas draudzenes. Viss ir ok līdz brīdim, kad starp daudzajām žurnālistu sejām ieraugu jau iepriekš redzēto mana stalkerslepkavnieka feisu. Taču turpinājumā es vairs neesmu galvenā varone, jo tiek rādīta baseina aina (tajā pašā namā), kurā peld vairāki vīrieši un aktieris Lochlyn Munro (wtf? bet nu varbūt tāpēc, ka iepriekšējā vakarā skatījos filmu, kurā viņš arī parādījās). Un tā viņi tur peldēja līdz viens pēc otra no baseina pazuda, jo slepkavnieks viņus brutālā veidā likvidēja. Pēdējais turpināja plunčāties un neko nenojauta jau iepriekš pieminētais Lohlins. :D Nu vismaz līdz tam brīdim, kad no interesanta verķa uz viņu izšāva mans slepkavnieks, tādējādi sagūstot Lohlinu tādā kā tīklā (un es redzēju, kā viņa seja savilkās sāpēs).
Nākamajā ainā Lohlins sēž sveiks un vesels kādā no daudzajām nama telpām, jo izrādās, ka tomēr viņam smadzene strādā un viņš bija atradis veidu, kā atbrīvoties no tīkla un šo tīklu (laikam tā kā par piemiņu) bija noglabājis rakstāmgaldā. Pēc brīža tiek rādīta Lohlina brūte vai vienkārši ladyfriend (vai kas nu viņa arī nebūtu, jo, redz, man jau vairs nav galvenā loma :D), kas steberē augšā pa kāpnēm, TURKLĀT viņai seko mans slepkavnieks. Par laimi to laicīgi ieraudzīja Lohlins, kas bija pabāzis galvu iz kabineta durvīm un palīdzēja viņai ātri notikt kabinetā un aizslēgt durvis. Lai apgrūtinātu slepkavnieka iekļūšanu kabinetā, Lohlins lika savai draudzeni pie durvju slēdzenes pievienot no rakstāmgalda izķeksēto tīklu (ha, it kā tas kaut ko dotu!).
Bet tad sāka trokšņot kaimiņi un es pamodos. Labprāt jau būtu uzzinājusi, kā tas viss beidzās. Some weird shit, ne?

Šoreiz mani priecēja veseli 2 sapņi. Pirmais gan ir pārāk wtf un personisks, lai es to šeit tagad izklāstītu, bet otrais ir sekojošs. Es dziedāju korī, bet tas pavisam nebija parasts koris, jo mēs visi bijām roboti ar dažādām awesome transformeru fīčām. Jā, un mums bija skate, kurā, protams, ieguvām 1.vietu. :D