Mana mamma šovasar ir aptrakusi ar savām grīdām. Viņai visu vajag pārkrāsot, kur vien iespējams. Dooh.
Bet pārlecot uz tēmu VAKARS, jāmēģina nobizot 30 min., vakar es tikai 26 varēju un tad man noriebās tā riņķošana pa stadionu. Bet tā kā mēs pašlaik bāzējamies tur un mežs ir palicis otrajā plānā, tad nekas cits neatliek. Bet gan jau pienāks arī meža kārta. Lūk.

paspēju būt superawesome jauks cilvēks (jo parasti esmu vienkārši jauks cilvēks :D ). Palīdzēju tur augšā visu satīrīt, lai gan principā man tur nebija jābūt un es mierīgi varēju pasūtīt tās tantes 3 mājās tālāk. Izrādās viņas nemaz nav tādas raganas kā es biju iedomājusies. Mani pat promejot sacienāja ar kliņģeri un končām. Muahaha.

saņēmu savus ilgi gaidītos bleizīšus. Wii, varēšu tagad visu dienu priecāties. :)
Drīz jāpaēd un jāsteidz pildīt savi pienākumi.

Tā kā Kristīne ir atgriezusies no Bulgārijas, tad tas nozīmē to, ka i have my running buddy back. Tā nu mēs šovakar ejam uz stadionu skriet. Un izcepties.

čēns vs čāns :D

Slīpējot ielas paveras pabriesmīgs skats. Pabraukājos kādu stundu un redzēju 3 nobrauktus kurmjus, 2 čūskas, 1 krupi, 1 ezīti. :(

savu istabu, jo izdomājusi, ka vajag atjaunot veco grīdas krāsu. Un es jūtu, ka man te nav vietas, tāpēc atvados no vada un vācos uz savu midzeni. Labi, ka man seriālu pilns kompis, būs vismaz ko skatīties. BAI. :D

wii  :o

Ir pagājusi jau nedēļa. Laikam jāsāk uztraukties. :/

Es vienkārši gribēju ierakstīt, ka rīts šodien ir riktīgi jauks. Es jau paspēju aizslāt uz bodi pēc kafijas un tagad sēžu laimīga. Neatceros, kad pēdējo reizi no rīta būtu izgājusi ārā tā vienkārši šortos un maikā un neuztraukties par to, vai tik man nebūs auksti (gan jau, ka vakar no rīta arī tā varēja, bet tad man ārā nevajadzēja). GĀD, kādu murgu es te sarakstīju. :D Bet nu pēc ~ 2 stundām es eju skriet.