Bez maz vai jāsaka, ka forša diena. Vingrošanā bija ieskaite un, nolecot no baļķa, Dino pateica, ka es pārvietojos pa to kā vecs sētas kaķis, bet par izdomu, šis man 10 ielika. Turpinājumā zemās līdztekas un vēl viens dešuks kabatā, bet tas gan bija pelnīti - nolādētais kūlenis beidzot sanāca, jeij. :) Vīkends Rīgā var sākties.

Ha, šodien es to paveicu. Iemācījos mest kūleni uz vīrišķu līdztekām. Un Dino pat mani uzslavēja, NAISS. :) Jāsaka gan, ka sāpīgs process. Tagad man ir vēl 2 milzu zilumi uz augšstilbiem un man grūti pastaigāt, bet nu laikam jau bij tā vērts. Tagad vēl tik atliek izdomāt kombeni un pēc lāgera pirmdienā atrādīt.
Visi gan tagad vairāk dzīvo nometnes pasaulē, vingrošana ir kkā otrajā plānā.

Jeij, aizvilkos uz mežu paskriet. Un izrādījās, ka tur vēl viens igaunis bizoja, tā ka nevarēja blamēties un pa kalnu augšā bija jāskrien (nevis jāiet, kā es to būtu gribējusi) :D
Glauni ir tas, ka mans papēdis skrienot vispār nesāp. Sāp, kad es eju.
A tagad uz vannu.

Šodien tika minimāli piestrādāts on my holiday weight. :D Tas grūtums jau ir saņemties un aiziet. Pārējais jau nieks. Vēl tagad neliela roku trīce, bet patīkami. Es gan negribu domāt par to nolādēto aprīļa dienu, kas, protams, pienāks negaidīta, bet jāsāk vairāk kustēties. Bet tad atkal tā kāja. Man vēl sāp. Pēc mēneša jau ziemas nometne.

Riktīgs OJ. Rīt netikšu ārā no gultas. Bijām ar KK uz zālīti un tagad es vairs nevaru savas ekstremitātes pacelt. Tāda bišku swetaina diena sanāca, pašai īpaši negribot. Bet nu fiziskās formas man pašlaik nav pilnīgi nekādas.

Atradu savus rezultātus no iestājeksāmena un tā sauktās sporta dienas. Izdomāju, ka jāpiefiksē vienuviet.

Tātad 2006.gada 8.,9.augusts:

• Roku saliekšana - 31x
• Atspoles skrējiens - 16,4 s
• Vēderprese - 70x
• 2 km - 9:10 min.
• Tāllēkšana no vietas - 2,03 m
• 20 m gaitā - 2,72 s

Un regresīvie rezultāti 2007.gada aprīlī:

• Roku saliekšana - 24x
• Atspoles skrējiens - 16,5 s
• Vēderprese - 65x
• 2 km - 9:50
• Tāllēkšana no vietas - 2,15 m (labsirdīgais pasniedzējs pielika klāt :))
• 20 m gaitā - 2,76 s

Secinājums viens. Noēšanās kojās dara savu. Ar bažām gaidu 2008.gada aprīli.

Nesanāca gan šodien nedarīt neko :) Pēdējā brīdī Kristīne uzraksta, ka ir atpakaļ no Rīgas un varam atkal doties. Nu dikti jau negribējās, bet tomēr piekritu. Vēl tikko biju kko ierijusi. Tā nu mēs skrējām un man likās, ka izvemšu tās maizes ārā. Ar pilnu vēderu nav forši. Pēc tam gājām pie halles dauzīt voli. Normāls laukums patiesībā. Taču tagad man ir pilnas acis un zobi ar smiltīm :D Drīz vien atvilkās vietējie "džeki" un pat nepiedāvāja, vai mēs gribētu spēlēt ar viņiem. Un tā nu mēs aiztināmies. Vienkārši stulbi.
Jau atkal gribās ēst, bet ES TURĒŠOS un tikai DZERŠU :))
Mani tak gaida Mezgls, žēl, ka ledus tēja jau izpļumpēta.

Šodien gāja karsti. Aiz milzīgas garlaicības un fakta, ka nets pēkšņi atteicās darboties, nolēmu, ka jāaiziet paskriet. Un tā kā rikšotāj biedrenei bija svarīgas darīšanas, vilkos nu viena. Nu ne gluži, mani izklaidēja ipods :)  Kad notiku stadionā, nopriecājos, ka neviena nav un varēšu tā forši paskraidīt. Bet kur nu. Pēc 2 min. stadionā ietesās apmēram 20 džeki. Njā, tā neko. Izskatījās pēc basketbolistiem, jo ātri viņi neskrēja :) Tā nu man likās, ka esmu nokļuvusi paradīzē... Tādi puspliki tur trenējās :P Tad vēl atnāca sīkie futbolisti, kuriem sākās treniņš un es attapos kā vienīgais meitietis starp aptuveni 40 vīriešu dzimtes pārstāvjiem.

Tad, kad basketbolisti bija iesildījušies, es gan vēl turpināju joņot tālāk, jo biju tikai knapi sākusi. Šie gāja malā vingrot un tad es atkal sāku justies kā izstādē, kur vienīgais eksponāts esmu es... Bet nu drīz vien arī pati gāju vingrot, kkā nepatīk, ka tieku novērota.

Tagad saprotu no kurienes tās 2 staigājošās svaigās asinis šodien :P

Atkal bijām skriet. Tagad esmu izpumpējusies un vecā kaite atkal liek sevi manīt. Kaut man būtu personīgais masieris :) Nu neko, izmērcējos aukstā dušā, piestūmos un tagad pūšos.
Ar joni tuvojas augusts un pašā pirmajā tak mammonim jubītis. Nez, ko, lai dāvina. Man vienmēr ir problēmas ar idejām par piemērotu dāvanu tieši viņai. Viņai nepatīk, ja es viņai kko pērku. Viņai, protams, patīk, ja es kko uzzīmēju, bet ko? Tādu foršu, bet vienlīdz pieaugušu. Ek... bet vēl bik laiciņš.
He, izrādās, Kristīne pazīst pļūtīzeri, laikam es vienīgā viņu nepazīstu, atliek vienīgi tizli lūrēt.

Patīkama noguruma sajūta, tikko izvēlos no vannas un jūtu, ka nedaudz sāp kājas. Forši šodien paskrējām. Labi, ka ir kāds, kas izvelk mani ārā. Kkādi džeki sita fuci un viens piedāvājās mums līdzi skriet (atradis, kur meitenes copēt (sasvīdušas)) :) Pēc tam vēl volīti uzrāvām, bet nu tā piespēļu līmenī. Droš dīvaini izskatījās uz futbola laukuma :D Es jau gan labāk būtu situsi fuci, bet nebija īstā bumba. Svētdien atkal, plkst.18:00 :)