Tikko atgriezos no nelielas paskriešanas. Neko daudz gan nedarīju, šodien tāds lazy garastāvoklis, ķiķi. Tagad jādomā, ko iesist kuņģī un laikam jāpiebeidz daži zīmējumi.
Tātad gatavojoties lielajam nom nom, biju izlēmusi, ka jāpierauj sevi augšā agrāk un jāaizbrauc uz mežu paskriet. Novelkos ar ričuku lejā un, mļe, skatos priekšējai riepai ir galīgais flatucis. Double mļēēē, jo vakar es braucu un viss bija vēl kārtībā un man nelikās, ka būtu kaut kur to vakar pārdūrusi. SKĀDE.
Tātad ir skriets 4 dienas pēc kārtas, so divas vai arī vienu dienu (tad jau redzēs) tagad atpūtīšos. Vispār jauki, ja ir vēl kāds ar ko kopā skriet, tad vismaz man ir lielāks stimuls izvilkties ārā, jo es no mājām vispār varētu arī neiziet (ja lecskapis ir pilns). :P
Mana mamma šovasar ir aptrakusi ar savām grīdām. Viņai visu vajag pārkrāsot, kur vien iespējams. Dooh. Bet pārlecot uz tēmu VAKARS, jāmēģina nobizot 30 min., vakar es tikai 26 varēju un tad man noriebās tā riņķošana pa stadionu. Bet tā kā mēs pašlaik bāzējamies tur un mežs ir palicis otrajā plānā, tad nekas cits neatliek. Bet gan jau pienāks arī meža kārta. Lūk.
Tā kā Kristīne ir atgriezusies no Bulgārijas, tad tas nozīmē to, ka i have my running buddy back. Tā nu mēs šovakar ejam uz stadionu skriet. Un izcepties.
Biju skriet. Nez, man kaut kāds ūberpower šodien bija. Nesos, baigi. Varbūt pie vainas bija tā awesome garšīgā šocene, ko es apriju 1,2. Un vispār stupid aunt Irma is here. Vleh.
Tātad biju mežā. Gribēju pabizot ar Ivi, bet šis man uzmeta mīksto, tad nu nācās vienai. Heh, satiku treneri, šī man teica, ka esmu tievāka palikusi, vaigi iekrituši. LOL, nez kurā galā, tā kā man tagad ir daudz brīvā laika, es ēdu ar uzviju. :D Viņa mani vienkārši sen nebija redzējusi, jau paspējusi aizmirst manu apaļo feisu.
Tjēk, biju aizgājusi noskriet šodien apēstās tostermaizes. :D Un pavisam negaidot satiku dažu labu pasniedzēju vazājamies apkārt, ķiki. Jauki, ka vismaz piektdienās ap pusdeviņiem vakarā stadions ir galīgi tukšs. NAISS. Labi, es off uz dušu.
Kā jau paredzēju, atzīmi nedabūju, bet vismaz man ir jautājumi un varu gatavoties atbildēt nākam3dien. Vot, noskrēju krosu un tagad ir pilnīgs čau, jo meža gaiss ir pārtīrijis manus elpceļus - šķaudu ik pēc minūtes un šņaukājos. Ja nemaldos, tad rezultāts ir par kādām 5 sekundēm :D labāks nekā pagājušogad, tā ka pa velti neko darījusi neesmu. Un vēl man ir jaunas kedas. HAH!