O, ō. Man taisni pēc nedēļas ir eksāmens vieglatlētikā. Un uzminiet, kurš vēl nav sācis mācīties un diez vai atradīs tādu brīdi, kad tam visam nopietni pievērsties. Ja jau būtu jārāda tikai tehnika, varētu neiespringt, bet, PROTAMS, jāzina arī visas teorijas, mācīšanas metodikas un bezmaz viss pamatizglītības standarts sportā no galvas. SO NOT WHOOP, WHOOP. :D
Vispār es apbrīnoju mūsu iekšķīgo slimību pasniedzēju. Viņš ir tāds savas nozares fanāts, nu vienkārši staigājoša enciklopēdija. Un ar to savu aizraušanos viņš patiesībā parauj līdzi arī citus. Nu vismaz mani, tā vien gribas nākt no lekcijas mājās un lasīt visu dabūnamo literatūru par dažādām saslimšanām. Dažreiz gan mēs ar Ķikiju esam baigi ļaunās utis, jo ierēcam par to, kā viņš izrunā atsevišķus vārdus ar savu nedaudz krievisko akcentu. LOL. Bet tas ir tikai tāpēc, ka ap astoņiem vakarā, kad pagājušas jau vairāk nekā desmit stundas kopš esam akadēmijā, uznāk crazyass plānprāts. :D Un tad viņš vēl bieži saka vārdu "burvīgi". :D
Vakar vieglatlētikā mācījāmies mest šķēpu un šodien man ir tāda rokas un muguras sāpe KA VAI. Like katra kustība man ir riktīgi painful moments. Būs jāpastaipās laikam.
Sapnīši man atkal drausmīgi awesome. Es riktīgi piedzēros un NENORMĀLI vēmu un vēmu un vēmu. :D Bet vispār 1.septembris sanāca diezgan paskumjš, jo izrādās mūsu bioķīmijas pasniedzēja ir nomirusi. Meh, Ketons bija foršs. :(
Akadēmijas urlas beidzot ielikuši jauno sarakstu. :D Septembris izskatās, ka būs lādzīgs. Visvairāk man patīk, ka tur figurē slidošana un futbols. WHOOP, WHOOP.
Ekek, neforšs aukstums, un kā reiz, visas siltās jakas atstātas mājās. Vispār kaut kāda miegaina diena. No rīta gan bijām ar Ķikiju uz Eņģeļiem un dēmoniem. Pēc tam aizvilkos uz akadēmiju, uzkāpu uz 5.stāvu, jo lasītavā vajadzēja šo to aplūkot un redzēju arī, kā viens bariņš cītīgi raksta baķīšus. Bet tagad gan kaut kāda vleh sajūta, it kā gribas gulēt, bet tomēr nē.