WOW, pagājušajā naktī paspēju izsapņot visas darba tēmas, ieskaitot kolēģes teikto, ka centrā darbojas bērni, kuriem pārsvarā ir tikai "apaļas" muguras, nevis kifolordotiskas stājas, kā jau es biju paspējusi ierakstīt savā kvalifikācijas darbā. :D

Nja, tad vēl es biju ieradusies uz treniņu parastajā 4.dienas laikā, bet koučs to bija pārcēlis agrāk (un neviens man to nebija paziņojis - tipiski), tādējādi visu biju nokavējusi. Ieejot sporta zālē, izrādījās, ka tur norisinājās some kind of sacensības, kurās man arī bija jābūt. Izsauca manu vārdu, bet es izlikos neredzama. Haha, master of disguise, such a FAIL.

Un visam tam pa vidu, kaut kāds ROMANTISKAIS sapnis. :D GĀĀĀD.

LIKE GET A LIFE!!!

Vairs tikai 2 prakses nedēļas. BET KĀDAS! The ULTIMATE manu spēju un spēka pārbaude.

Pamazām gatavojos savai valsts stundai, tūlīt rakstīšu konspektu, mammu arī pieliku pie darba (how rude). VISS NOTIEK.

Nākošās nedēļas beigās būšu pateicīga, ja veselais saprāts būs saglabāts un 23. dzimšanas diena sagaidīta.

KAPOW, sākšu domāt tricky VAVikus savai valsts stundai. Diezgan mokoši klausīties, kā daži laimīgie kursabiedri jau šo teātri nospēlējuši, un tas uzdzen MEGA stresu (vēl pirms laika!).

Tik daudz kas vēl jāizdomā un jāizplāno līdz pēdējam sīkumam, NOPŪTA, un tāpat jau kaut kas noies greizi.

Off-topic manam žēlošanās festivālam - today I got my first Vans Chukka Boot. PRIECIŅŠ!

Visu nedēļu fanoju par šo bildi. PUG!

Vispār sen šeit nekas nav rakstīts, bet nekā jauna jau arī nav, cīnos pa skolu, basi un dzīvojos pa kosmosu.

Ok, laiks uzbliezt augšā vienu iesniegumu. PEACE.

Like OMG, kas tie par ūberromantiskajiem sapņiem. :D Vienkārši nevaru pārstāt smieties. Es varētu saprast vakardienas reālistisko sapni - ka es savu pirmo algu saņemšu 3. februārī (will see about that one, hahaha) - bet ne jau nu šo.

GEEZ :D

Šodien jūtos vēl briesmīgāk nekā vakar.

No rīta aizgulējos, jo pa miegam biju kaut kur gultā nobēdzinājusi telefonu un neko nedzirdēju. Pa galvu pa kaklu UN BEZ BROKASTĪM skrēju uz dejām.

Tagad izpļumpēju kafiju, jūtu, ka sāp visas malas, bet nu neko lēnām jāpošas uz darbu (tik nepierasti to teikt). Pa ceļam izdomāšu, kā tos mazos šodien pamocīt, kiki.

Un tā kā vakar nebiju spējīga uz mācīšanos, tad šovakar gaidāms kickass vakariņš. SHOOT ME!

Tjēk, jāieklabina tak man arī vēl kaut kas.

2010-tajam nebija ne vainas. Neatceros vairs savas apņemšanās un negribas tās arī tagad meklēt, bet tā kā šobrīd prātā ir tikai labas atmiņas par visādiem foršiem šī gada notikumiem, tad jau viss kārtībā.

Šodiena pagāja piparkūku cepšanas zīmē, virtuvē varēja tanktopā staigāt, LOL. Tad vēl lasīju foršās sadāvinātās grāmatas, izgāju pastaigā (jo uz lielākām fiziskām nodarbēm pēc vakardienas kalna aktivitātēm es neesmu spējīga) un tagad beidzot jānoskatās kāda filma. Nu neko, tāpat jau vien parasts vakars mājās kopā ar mammu vien būs.

Nākamajā gadā es ļoti gribētu aizbraukt kaut kur uz ārzemēm (un Igaunija neskaitās!), ik pa laikam šitais jautājums uzpeld, bet kaut kā nekādi nerealizējas, un vienai jau arī negribas braukt. Nu tad, lai tā arī būtu mana Jaunā gada apņemšanās!



2011 FTW!

Pēc 3 dienu pārtraukuma igauņi šodien beidzot bija saveduši kārtībā slēpošanas trasi. WHAT UUPP! Tā nu bijām slēpot - ar nodomu mocīju savu kreiso roku, jo tā ir jūtami vājāka. Tagad sēžu un no noguruma slēdzos ārā. BET MADŽOMON, LŪDZU, SAŅEMIES UN NOBEIDZ TAK TO BEZJĒDZĪGO REFERĀTU!

Rīt varbūt brauksim uz Baiļiem, bet tas arī vēl nav īsti skaidrs. Vispār es labprātāk paliktu mājās, bet nu kompānijas pēc jau varu piebiedroties.

Purum, kas vēl tāds, ā, WE HAVE BAND is a new OBSESSION of mine!

Pat brīvdienās jāņem rokās (klēpī) mācību stafs. SO UNFAIR!

TADĀ, pirmās Ziemassvētku dāvanas jau sadāvinātas. :)

Tagad meklēju kādu četrrindi, ko iemācīties līdz vakaram, kad kārtējo reizi dosimies svinēt Ziemassvētkus ģimenes lokā. Pagājušogad es nedaudz izgāzos, kad man lika kaut ko skaitīt (KAMŌN, who does that!?), tāpēc šogad cenšos laboties. :D



Nu, ko, tad jau jaukus Jums visiem šos svētkus!