Tātad ziemoņa lāgeris reiz nu ir beidzies un atkal var sākties vecā rutīna. Vispār man nenormāli patika, lai gan aptuveni no trešās dienas zem acīm sāka parādīties milzu loki. :D Ar grupas biedriem man arī noveicās. Par dažiem man pilnībā mainījās domas... Katru dienu slēpojām 3h, nežēlīgi norēcāmies par visu un visiem, pastrīdējāmies, ēdām kā traki, rakstījām tizlus kontroldarbus, špikojām viens no otra, jūsmojām par mulso pasniedzēju, zieķējām slēpes, cēlāmies pusastoņos, pirmoreiz ieraudzījām pāris otrkursniekus, nevarējām saprast, kas darījās mūsu nenormālās "maratonistes" galviņā, žāvējām drēbes, noberzām kāju pirkstus, dūrām citiem ar nūjām un paši tikām sadurti, kritām sniegā, ēdām sniegu un visbeidzot čut ne plaušas izvēmām pēc sacensībām. BIJ LABS un gaidu nākamo gadu, kad mirsim nost jau 2 nedēļas. :D

Visbiežāk lietotie vārdi nometnē: bačuks, Bačuks, pavārs, Dzenis, kur mani zābaki?

Jā, un sacensībās godpilnā atpakaļslīdējienā izcīnīju trešo vietu un dabūju šalli (man tieši nebija šalles, how cool is that?) :D :D