Vnk fantastico. Mana sāpe no papēža tagad izplatījusies arī uz celi. Kur vēl labāk. Tas man vēl pietrūka...

Bet nu pozitīvais aspekts šajā murgainajā dienā ir tas, ka beidzot atpūtinu savu pakaļu mājās. Jā, pēc 3 stundu ilgas gaidīšanas pie fizioterapijas katedras durvīm, tikai, lai grāmatiņā dabūtu vienu (protams, pēdējo) atzīmi un sūdainu parakstu. Liekas visiem noskaņojums bij zem 0 un visi totāli besījās ārā. Bāc, nu kur vēl redzēta tāda dezorganizētība. PUKE. Dēļ visas šīs bezjēdzīgās gaidīšanas nokavēju iespēju aizbraukt mājās ar mašīnu. Bet vismaz savas pekeles es gan paspēju iesmērēt, lai vilcienā nebūtu jāpievērš sev lieka uzmanība ar anormālu somu/maisu daudzumu. :D

Un vēl nonācu pie secinājuma, ka uz Ziemīšsvētkiem cilvēki palikuši nedaudz labsirdīgāki. Mūžīgi agresīvi noskaņotā bibliotekāre šodien mani tik laipni apkalpoja un vilcienā konduktore man novēlēja jauku vakaru. Naiss. :D

Tagad 2 nedēļas varēšu laist nenormālu luni, ēst, gulēt un skatīties filmas. Urrā brīvdienām.