Diena iesākās ar to, ka pamodos no sapņa, kurā man divi huligāni iemeta pa galvu ar ķieģeli. Es nokritu zemē un dzirdēju, kā viņi man skrien klāt, nu droši vien jau, lai izrēķinātos līdz galam. Jahā, LABRĪT, mļe. Toties atmodos tā ne pa jokam un vēl pie tam 20 min. pirms modinātāja zvana.

Rīts praksē bija ok. Awesome lietas sākās ap pusdienaslaiku, kad man jau sāka burkšķēt vēders un fizioterapeits mūs sāka vest pie īpaši smagiem pacientiem. Vienai nabagai sievietei bija lauzti abi apakšstilbi, jo viņai autostāvvietā kāds uzbrauca virsū, kamēr viņa krāmēja kaut ko savas mašīnas bagāžniekā. Viņai tika arī pārstādīta āda un kopā veiktas 11 operācijas. Tad bijām vēl pie viena vīrieša, kura kāja vairs neizskatījās pēc kājas. Un, vārdu sakot, man sametās nedaudz slikti ap dūšu.

Un pošoties mājās, un ejot pēc jakas, foajē bija ievesta kaut kāda sieviete (laikam tikko no āra), kurai no galvas tecēja asinis un uz grīdas gozējās jau varena peļķe. SLAP!

Lūk, tā man šodien gāja.