Neparedzēti nācās braukt pie vecāsmammas. Mazliet pagarlaikojos, tad saplūcu lapas no upeņu krūmiem, jo mamma ar tiem gurķu kalniem tur ņēmās.

Tad radās doma šmaukt projām, bet, nē, vajadzēja palikt uz ēšanu. YEAH, tieši tajā brīdī, kad man beidzot negribējās ēst (jo mājās jau tikko biju piestūmusies) man tomēr bija jāēd, jo atteikšanās tur tiek uztverta kā SLAP IN THE FACE. :D Kotletes un kartupeļi un gurķi ar krējumu? SERIOUSLY?! (bet es jau nesūdzos, jo bija awesome garšīgi). :D

Tagad es jūtos kā piepūties tomāts.

Un laikam jau visi tur ir informēti, ka man garšo saldumi, jo prombraucot man vēl saujā iegrūda pāris šokolādīgos.

GEEZ.