Tikko atnācu no vakariņām. Meh, diemžēl Izraēla spēli zaudēja, bet nu beigās kā vienmēr nedaudz pietrūkst laika, jo uzvara jau tur pat vien bija. Visi ir mierīgi. Vienīgi apsardzes galva sāk man krist uz nerviem, jo katru reizi, kad braucam uz treniņu un spēli vai no tiem, viņš liek braukt pa citu ceļu, it kā to būtu mežonīgi daudz...
Rīt jāspēlē ar Itāliju un tā skaitās varen svarīga spēle, jo, ja to zaudē, tad Izraēla točna brauc mājās, kas no vienas puses ir skumji, bet no otras puses visiem citiem prāts būs daudz mierīgs, jo tā izraēliešu apsardze visiem sagādā galvassāpes.