Tātad vēl jāiztur pēdējā prakses nedēļa, kas solās būt vienkārši kickass. Haļava beigsies, jo atgriežas mūsu monstrs. Un vēl tas, ka jāsaraksta pretīgi dzeltenās krāsas dienasgrāmata, kurā ir pilnīgi nevajadzīgs stafs, kas prasa milzīgu darbu. Man jau pirksti sāp. Bonusā no visas šitās drukāšanas esmu atkal dabūjusi sāpi plecā. Tagad seko milzīga nopūta. Un vispār jāķeras pie rītdienas ieskaites stundas konspekta. Man nav nekādu ideju, ko tur sadarīt.