Tāda stresaina diena. Atnācu no skolas un, lai gan to nevarēja redzēt, man tā kūpēja galva. Aši pariju un tā kā man no mājām atveda ričuku, tad devos pamīties. Izrādās, ka no kojām līdz nākamo 5 nedēļu prakses vietai ir 14 km. Tā nemaz neliekas, ka būtu tāds gabals. Ah, un metodiķe man būs Krauksta. Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti (jo man pagaidām nav skaidri, kādi īsti ir viņas pienākumi), bet nu cerība uz normālu vērtējumu ir uzpeldējusi, jo a) viņa pazīst manu mammu :D b) es slēpošanā pie viņas dabūju 9 un c) nu vispār es tak baigi cenšos.

Heh, Ķikijs pēc neilga laika ies uz to pasākumu, Ļena jau aizbrauca pie sava puisieša. Un ko es? Es jau droš, ka pēc pāris stundām atplīsīšu, bet savādāk man paredzēts vientulīgs filmu vakars un tējas ar medu sadzeršanās, jo šorīt uzradās nepatīkama kakla sāpe.